NATO un Krievija ilgstoši nespēj vienoties Eiropas pretraķešu vairoga jautājumā  (86)

Pretraķešu aizsardzības sistēmas izveides jautājums ir Čikāgas samita, kurš notiks no 20. - 21. maijam, dienas kārtībā. Bet sarunas ar Krieviju šai jautājumā ir apstājušās.

NATO jau vairākas reizes ir uzsvērusi, ka pretraķešu vairogs, kuru plānots pabeigt orientējoši līdz 2020. gadam, paredzēts, lai aizsargātos pret tādu neprognozējamu valstu uzbrukumiem kā Irāna uz Ziemeļkoreja. "Pretraķešu aizsardzības arhitektūra, kas patlaban tiek veidota Eiropā, nav vērsta pret Krieviju, bet gan draudiem, kas nāk no Irānas," ASV Valsts departamenta preses sekretāra Filipa Kraulija teikto jau publicējuši "Delfi". Līdzīgus apgalvojumus izteikušas arī citas NATO un Rietumvalstu amatpersonas, tai skaitā NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Tomēr Krievija uzstāj, ka tās teritorija tiek apdraudēta, solot savu pretdarbību, neizslēdzot pat bruņotus triecienus pa aizsardzības sistēmas objektiem Eiropā. Nesenākie draudi izskanējuši trešajā maijā starptautiskas konferences laikā Maskavā, kad Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Nikolajs Makarovs paziņoja, ka Maskava var pieņemt lēmumu par brīdinājuma triecienu pa Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas objektiem, ja tie apdraudēs Krievijas drošību, jau vēstīja "Delfi".

Ekspertu viedokļi par to, vai Eiropas pretraķešu sistēma patiešām rada draudus Krievijai dalās.

Sistēma nesagādās lielas problēmas Maskavai, ja tā izdomātu uzbrukt Rietumeiropai, uzskata Krievijas neatkarīgais militārais eksperts Aleksandrs Golcs. Pretraķešu vairogs spētu pārtvert vien dažas Krievijas raidītās raķetes, uzskata eksperts, bet Krievijai ir vairāk nekā 1500 lietojamas kodolgalviņas, vēsta portāls "Deutsche Welle".

Krievijas bažas par pamatotām uzskata Krievijas parlamenta padomnieks drošības jautājumos Vladimirs Kosins. ASV raķete "Standart Missle 3" ir spējīga pārtvert Krievijas ballistiskās raķetes, viņš pamato savas bažas. Vinš netic, ka NATO sistēmas paredzētas aizsardzībai pret Irānas uzbrukumiem. "Ja Vašingtona tiešām vēlas samazināt Irānas draudus, būtu lietderīgi pretraķešu aizsardzības sistēmas uzstādīt kaut kur Persijas līcī, nevis Polijā un Rumānijā vai pie jūras robežām ar Krieviju," viņa teikto citē "Deutsche Welle".

Eiropas pretraķešu aizsardzības plānus Krievija vienmēr ir uztvērusi ar bažām. Maskava kritiski uztvēra šo ideju, kad to 1990. gados sāka apspēlēt Vašingtona. 2001. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs atcēla Aukstā kara laika ballistisko raķešu ierobežošanas vienošanos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins toreiz brīdināja, ka tam var būt nopietnas sekas.

2007. gadā Putins piedāvāja NATO veidot ar Krieviju kopīgu pretraķešu aizsardzības sistēmu, izmantojot radarus Azerbaidžānā pie Irānas robežas. Tomēr piedāvājums netika pieņemts. Nākamais ASV prezidents Baraks Obama savu priekšgājēju plānus iesaldēja, mēģinot "restartēt" ASV un Krievijas attiecības. Tomēr vēlāk Obamas administrācija virzījusi projektu uz priekšu.

Problēma šķita atrisināta pēc 2010. gada NATO samita Lisabonā, kur Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs izteica vēlmi sadarboties ar Rietumiem pretraķešu aizsardzības jomā un tika panākta stratēģiskās sadarbības vienošanās. Tomēr jau 2011. gadā Medvedevs paziņoja, ka Krievija jūtas apdraudēta un pieprasa drošības garantijas, solot izvietot "Iskander" raķetes Kaļiņingradas apgabalā.

Par raķešu sistēmas draudiem savā priekšvēlēšanu retorikā Putins izteicies, ka Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēma izjauks gadu desmitiem ilgušo militāro un politisko līdzsvaru. Krievijai efektīvāk būtu izvietot ieročus, kuri spējīgi pārvarēt Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu, nevis radīt savu aizsardzības sistēmu, piebilda Putins.

Tikmēr militārais eksperts Golcs neuzskata, ka Krievija izmantos jebkāda veida militāru pretreakciju NATO plāniem. "Lai gan Putins pēdējos gados iesaistījies militārā retorikā, viņš nav darījis neko, kas būtu uztverams kā draudu pieaugums pret Rietumiem," novērojis Golcs.

Pēdējie notikumi rāda, ka diskusija par Eiropas pretraķešu vairogu, nav likusi Krievijai atteikties no sadarbības ar NATO citos jautājumos. Rietumu alianse plāno tranzītam izmantot dzelzceļa staciju un aviobāzi Krievijā, izvedot karavīrus no Afganistānas, vēsta "Deutsche Welle".