Baltijas valstis NATO gaisa patrulēšanas misijās ieguldīs līdz pieciem miljoniem eiro  (20)

"NATO gaisa spēku patrulēšanas misija Baltijas valstīs ir viens no labākajiem tā dēvētās gudrās aizsardzības piemēriem un redzams NATO solidaritātes apliecinājums. Lietuva augstu vērtē NATO dalībvalstu apņemšanos turpināt gaisa patrulēšanas misiju. Baltijas valstis ir vienojušās no 2015.gada palielināt savu atbalstu misijai no 2,2 miljoniem eiro līdz pieciem miljoniem eiro (no 1,5 miljoniem latu līdz 3,5 miljoniem latu) gadā," Grībauskaite teica NATO samita Čikāgā laikā svētdien.

Pašlaik trīs Baltijas valstis Lietuvas ziemeļu pilsētas Šauļu pievārtē bāzētajā misijā iegulda apmēram trīs miljonus eiro gadā (2,1 miljonu latu). Šo summu Latvija, Lietuva un Igaunija dala vienlīdzīgi, sedzot NATO militārā kontingenta izmitināšanas izdevumus, sniedzot atledošanas un transportēšanas pakalpojumus. Baltijas valstis nākotnē plāno arī maksāt par degvielu, kas NATO iznīcinātājiem nepieciešama, lai reaģētu uz gaisa telpas pārkāpumiem.

Grībauskaite arī piebilda, ka alianses dalībvalstīm ir jācīnās ar finanšu un ekonomiskām problēmām, tādēļ ir svarīgi "tērēt gudrāk un sadarboties vairāk".

"Tādēļ es atbalstu NATO ģenerālsekretāra aicinājumu vienoties par jaunu kopīgu mērķi [kas izklāstīts dokumentā] "NATO Forces 2020" ["NATO spēki 2020"], un labākais veids, kā to sasniegt, ir gudrā aizsardzība, apvienotie spēki un citas iniciatīvas," klāstīja Grībauskaite.

Savukārt Rasmusens žurnālistiem pēc Ziemeļatlantijas padomes sanāksmes sacīja, ka gaisa spēku patrulēšanas misija Baltijas valstu gaisa telpā būs beztermiņa, bet periodiski tiks pārskatīts tās lietderīgums.

"Esam nolēmuši turpināt gaisa spēku patrulēšanas misiju, nenosakot konkrētu tās beigu termiņu. Protams, šo lēmumu var pārskatīt, bet domāju, ka svarīgākais misijā kā daļā no mūsu aizsardzības paketes, daļā no gudrās aizsardzības koncepcijas, ir tas, ka alianses dalībvalstis ir vienojušās, ka ir labāk izmantot resursus, kas ir katras dalībvalsts rīcībā, ‒ dalībvalstis var izmantot savā rīcībā esošās lidmašīnas gaisa spēku patrulēšanas misijā, bet Baltijas valstis var galveno uzmanību pievērst investīcijām dislocējamos spēkos, kas var piedalīties starptautiskajās operācijās," paskaidroja NATO ģenerālsekretārs.

Viņš atzina, ka patrulēšanas misija Baltijas valstu gaisa telpā ir piemērs ASV un Eiropas valstu investīcijām "kopīgajā drošībā".

"Mums jau ir daži labi piemēri. Baltijas valstīs NATO dalībvalstis rotācijas kārtībā veic patrulēšanu gaisa telpā. Tas nozīmē, ka mūsu dalībvalstis Baltijā savus resursus var novirzīt citās svarīgās jomās, piemēram, dislocējamos spēkos Afganistānā. Tādēļ esam vienojušies, ka NATO turpinās gaisa spēku patrulēšanas misiju Baltijas valstīs," žurnālistiem apliecināja Rasmusens.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir gandarīts par NATO Čikāgas samitā pieņemto lēmumu par patrulēšanas nodrošināšanu NATO gaisa telpā virs Baltijas arī pēc 2014.gada, aģentūru BNS informēja Aizsardzības ministrijā.

Viņš arī uzsvēra, ka Baltijas valstis ir apņēmušās gaisa patrulēšanas nodrošināšanai atvēlēt vairāk līdzekļu nekā līdz šim, taču tas joprojām būs daudz lētāk un efektīvāk, nekā tad, ja šis uzdevums būtu jāveic pašiem.

Aizsardzības ministrijā aģentūrai BNS paskaidroja, ka no 2012.gada līdz 2014.gada beigām visu triju Baltijas valstu atbalsts patrulēšanai palielināsies par diviem miljoniem eiro, tādējādi 2014.gada beigās visu triju Baltijas valstu ieguldījums būs pieci miljoni eiro. Pagaidām lielākais pieaugums plānots tieši 2014.gadā.

Šogad Baltijas valstis maksā trīs miljonus – katra valsts miljonu, bet 2015.gadā – jau piecus miljonus eiro gadā.

"Pagaidām starpvalstu vienošanās paredz, ka 2015.gadā kopējam maksājumam jābūt pieci miljoni eiro gadā, tālākas vienošanās vēl nav," sacīja ministrijā.

Ne Latvija, ne citas Baltijas valstis neiegulda patrulēšanā ne lidmašīnas, ne apmācītus pilotus.

"Mūsu ieguldījums ir atbalsta sniegšana valstīm, kas nodrošina patrulēšanu, piemēram, lidmašīnu degvielas, dzīvošanas izdevumi pilotiem un citi," teica ministrijā. "Atbalsta sniegšana patrulēšanai virs Baltijas valstīm ir iespēja ietaupīt – ja Latvijai būtu jānodrošina patrulēšana pašu spēkiem, būtu jāiepērk lidmašīnas, jāapmāca piloti un jāiegulda daudz lielāks finansējums."

Ilgtermiņa risinājums paredz, ka ik pēc četriem gadiem tiks pārskatīti tehniskie un praktiskie jautājumi par to, kā patrulēšana tiek nodrošināta. Tas ļaus Latvijai daudz racionālāk un skaidrāk plānot Nacionālo bruņoto spēku attīstību nākotnē un vairāk naudas ieguldīt citu spēju attīstīšanai.

Pēc Latvijas Aizsardzības ministrijas informācijas, interesi par iesaisti gaisa patrulēšanas misijā izteikušas vēl divas valstis – Itālija un Ungārija.

NATO samitā pieņemtajā deklarācijā par aizsardzības jaudām gan ir maz kas teikts par gaisa spēku patrulēšanas misiju.

"Esam pagarinājuši savu gaisa spēku patrulēšanas misiju Baltijas valstīs. Šī misija un citi alianses gaisa patrulēšanas projekti Eiropā, kur dalībvalstis sadarbojas drošības un atbalsta sniegšanā, ir redzams apliecinājums alianses solidaritātei," rakstīts dokumentā.

Jau vēstīts ‒ tā kā Baltijas valstīm nav nepieciešamā bruņojuma, NATO iznīcinātāji, kas bāzējas Zokņu aviobāzē Lietuvā, patrulē Baltijas valstu gaisa telpā kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšanas NATO 2004.gada martā. NATO Militārā komiteja 2.februārī misiju no sākotnēji noteiktā 2014.gada pagarināja bez noteikta termiņa, bet ar piebildi, ka periodiski tiks izvērtēta tās lietderība. Tika nolemts, ka nākamā reize, kad tiks pārskatīta NATO spēku patrulēšana Baltijas valstu gaisa telpā, būs 2018.gadā. Šis lēmums bija jāapstiprina NATO samitā.

NATO dalībvalstis patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā veic rotācijas kārtībā. Kopš 2004.gada šo misiju rotācijas kārtībā ir veikuši ASV, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un Vācijas gaisa spēku kontingenti. Aprīļa beigās misiju Baltijas valstu gaisa telpā pārņēma Polija.