Taču šo trīs komiteju nostāja nav saistoša Eiroparlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejai (INTA), kas 21.jūnijā balsos par ieteikumiem Eiroparlamenta nostājai un rīcībai attiecībā uz Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma tālāko virzību. Pēc tam Eiroparlamentam kopumā būs balsojumā jāpauž sava nostāja par nolīgumu, norādīja preses dienestā.
Eiroparlamenta Juridisko jautājumu komiteja (JURI) izvērtēja ACTA ietekmi uz tiesībām ES un nobalsoja pret pretrunīgi vērtētā nolīguma apstiprināšanu Savukārt Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) izvērtēja ACTA atbilstību ES Pamattiesību hartai un norādīja, ka ACTA pārkāpj pamattiesības. Tikmēr, izvērtējot ACTA ietekmi uz ES nozarēm, EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komiteja balsojumā atbalstīja nostāju, ka ACTA nenodrošina dažādu tās mērķauditoriju tiesības un brīvības.
Jau ziņots, ka ACTA mērķis ir noteikt starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. To 26.janvārī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja kopā ar vairumu Eiropas Savienības valstu. Piecas ES dalībvalstis – Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija – to vēl nav parakstījušas.
Tomēr kritiķi tajā saskata daudz līdzību ar pretrunīgo ASV likuma iniciatīvu, kas pazīstama kā SOPA, un apgalvo, ka tā ļautu izspiegot jebkuru cilvēku, lai pārliecinātos, vai viņš internetā nepārkāpj autortiesības. SOPA apstiprināšana protestu dēļ ir atlikta, bet ACTA, kaut gan arī pret to notika protesti, ES un 22 tās dalībvalstu, arī Latvijas, pārstāvji parakstīja. Līgums pirms stāšanās spēkā gan vēl jāratificē ES un vēl piecām parakstītājvalstīm.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pagaidām ir apturējis ACTA virzību ratificēšanai Saeimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!