Eiropas Kohēzijas fondi ir svarīgs instruments, kas palīdz stiprināt Eiropu un padarīt to vienotāku, tādēļ šo fondu iespējamo samazināšanu ir grūti saprast, piektdien Bukarestē uzsvēris Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.
"No beidzamā laika saimnieciskās krīzes Eiropas Savienība (ES) izkļūst vienotāka, konsolidētāka, tādēļ ir grūti saprast, kā var samazināt kohēzijas līdzekļus, kas ir svarīgs ES konsolidācijas un ekonomiskās izaugsmes instruments," viņš norādījis, piedaloties kohēzijas politiku atbalstošo valdību vadītāju sanāksmē.
Jau ziņots, ka šajā sanāksmē 15 ES dalībvalstis un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu diskutēja par kohēzijas politikas lomu ES. Vairākkārt sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka ES daudzgadu budžetam 2014.-2020.gadam būs nozīmīga loma Eiropas izkļūšanai no krīzes. Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka jāatrod labs līdzsvars starp fiskālo disciplīnu un izaugsmi veicinošiem pasākumiem.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) Bukarestē atgādināja, ka Latvija ir vislabākais piemērs tam, kā, kombinējot fiskālās disciplīnas pasākumus ar mērķtiecīgu kohēzijas politikas izmantošanu, valsts var atgriezties uz izaugsmes ceļa. Šis piemērs ir jārealizē arī citur Eiropā, kam nepieciešams nodrošināt adekvātu kohēzijas politikas finansējumu katras valsts un reģiona vajadzībām, teica Latvijas politiķis.
Vienlaikus Rinkēvičs arī atzina nepieciešamību uzlabot kohēzijas politikas finansējuma izlietojuma kvalitāti un norādīja arī uz svarīgiem elementiem, kas jāsaglabā no pašreizējā plānošanas perioda. Piemēram, svarīga ir 85% līdzfinansējuma likme un pievienotās vērtības nodokļa izmaksu iekļaušana apmaksājamajos izdevumos, lai nodrošinātu veiksmīgu projektu realizāciju.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks savā runā cita starpā pieminēja, ka Lietuvai, Latvijai un Igaunijai trūkst pienācīgu transporta un energosistēmu saslēgumu ar Eiropu un, no šā viedokļa raugoties, jēdziens "Eiropas Savienība "īsti neatbilst patiesībai". Viņš lika saprast, ka šie trūkumi būtu jānovērš.
Arī Eiropas Komisijas prezidents piekrita valstu paustajām nostājām, norādot, ka bez spēcīgas kohēzijas politikas nebūs iespējams nodrošināt izaugsmi Eiropā. Pēc Barrozu domām, sanāksmē paustās idejas veido labu ieguldījumu Eiropas krīzes risinājumu meklēšanai. Viņš atkārtoja arī Lietuvas premjera izteikto formulu "Jā - labākam Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumam, nē - kohēzijas līdzekļu samazināšanai".
Sanāksmes noslēgumā kohēzijas politikas atbalstītāju valdību vadītāji apstiprināja kopīgu deklarāciju, kurā aicina visu 27 ES dalībvalstu vadītājus 28.jūnijā un 29.jūnijā Eiropadomes sanāksmē vienoties par nepieciešamību nodrošināt kohēzijas politikai adekvātu finansējumu 2014.-2020.gadā. Deklarācijā 15 valstis uzsver kohēzijas politikas lomu izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai Eiropā.
Kohēzijas politikas atbalstītāju grupa jeb tā saucamie kohēzijas draugi apvieno ES dalībvalstis Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Rumāniju, Ungāriju, Bulgāriju, Slovākiju, Slovēniju, Čehiju, Maltu, Kipru, Portugāli, Grieķiju un Spāniju, kā arī topošo dalībvalsti Horvātiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!