Kanāla izbūvi paredz prezidenta iesniegtais likuma projekts. Kanāla izbūves izmaksas varētu sasniegt 30,35 miljardus ASV dolāru (aptuveni 15 miljardus latu), lēš projekta autori.
Nikaragva jau sākusi sarunas par šo projektu ar Krieviju, Ķīnu, Venecuēlu, Japānu, Dienvidkoreju un Brazīliju, paziņojis prezidenta administrācijas pārstāvis Pauls Okists. Pēc viņa teiktā, iecere ir izraisījusi iespējamo partneru interesi.
"Ar šo iniciatīvu mēs raidām skaidru signālu, ka Nikaragva attīsta šo vēsturisko projektu, kas atbilst cilvēces, Centrālamerikas un Nikaragvas interesēm," pavēstījis Okists.
Iecerēts, ka kanāla izbūvei veidos uzņēmumu, kurā Nikaragvas valdībai piederēs 51% akciju, bet 49% akciju konkursa kārtībā iegūs valstis vai uzņēmumi. Sākotnējā posmā 350 miljonus dolāru (175 miljonus latu) atvēlēs kanāla izbūves projekta izstrādei.
Jaunais kuģu ceļš caur Centrālameriku no Atlantijas okeāna uz Kluso okeānu iecerēts kā alternatīva Panamas kanālam, kurš atklāts kuģošanai 1902.gadā. Caur Panamas kanālu katru gadu novirza līdz 4% no visiem pasaules un 16% no visiem ASV kuģu kravu pārvadājumiem. Eksperti jau iepriekš norādījuši, ka Panamas kanāls netiek galā ar kravu plūsmu, jo ne visi modernie kuģi var bez ierobežojumiem šķērsot kanālu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!