"Šī saruna nenotika. Esmu šokēts un pārsteigts par šādu pieņēmumu. Šī telefonsaruna nenotika. Draudi netika izteikti," Brauns paziņoja izmeklētājiem. "Ja neskaita Mērdoka liecību, nav nekādu pierādījumu, ka tā būtu notikusi, bet tā nenotika," teica ekspremjers.
Mērdoks aprīlī ar zvērestu apstiprinātā liecībā izmeklētājiem sacīja, ka Brauns viņam piezvanījis 2009.gada septembrī pēc tam, kad Mērdoka mediju impērijas laikraksts "Sun" sāka atbalstīt Konservatīvo partiju. Brauns šajā telefonsarunā solījis atriebties, sākot karu pret Mērdoka koncernu, savā liecībā apgalvoja Mērdoks.
"Viņš sacīja: "Nu labi, jūsu kompānija ir pieteikusi karu manai valdībai un mums nav citas alternatīvas kā karot pret jūsu kompāniju,", apgalvoja Mērdoks savā liecībā.
Atbildot uz izmeklētāju jautājumu, kā toreizējais premjers varējis izteikt šādus draudus, Mērdoks sacīja: "Es neuzskatu, ka viņam bija ļoti līdzsvarots prāta stāvoklis."
Brauns, kurš bijis premjerministrs no 2007. līdz 2010.gadam, sacīja, ka Mērdokam nav taisnība ne par šīs telefonsarunas laiku, ne par tās saturu.
Brauns pērn jūlijā apsūdzēja "News Corp." piederošus laikrakstus par noziedznieku izmantošanu, lai iegūtu viņa privātos dokumentus.
Brauns, kurš 10 gadus bija finanšu ministrs Tonija Blēra leiboristu valdībā, 2007.gadā viņu nomainīja premjera amatā. Brauna valdībai lielas problēmas radīja ekonomikas krīze, karadarbība Irākā un Afganistānā, un pašmāju skandāli.
2010.gadā Brauns atkāpās no premjera un Leiboristu partijas līdera amatiem pēc parlamenta vēlēšanām, kurās Konservatīvā partija un Liberāldemokrātu partija kopā ieguva pietiekamu balsu skaitu valdošās koalīcijas izveidošanai, atņemot varu leiboristiem.
Domājams, ka ekspremjera Brauna izteiktās apsūdzības Mērdokam vēl vairāk pasliktinās mediju magnāta reputāciju Lielbritānijā, kur darbojas daži no viņa koncerna lielākajiem uzņēmumiem.
Pērnvasar Lielbritānijā izcēlās skandāls par to, ka "News Corp." piederošā tabloīda "News of the World" pārstāvji neatļauti piekļuvuši 2002.gadā noslepkavotas pusaudzes Millijas Dauleres balss pastam pēc viņas pazušanas un pat izdzēsuši dažas balss pasta ziņas, lai atbrīvotu vietu jaunām. Tas būtiski traucējis izmeklēšanai. "News of the World" var būt nelikumīgi piekļuvis arī karadarbībā Irākā un Afganistānā kritušo karavīru tuvinieku mobilo telefonu īsziņām, kā arī 2005.gada Londonas metro spridzināšanas upuru tuvinieku mobilajos telefonos esošajai informācijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!