Starptautiski neatzītajā Piedņestrā ir izbeigta krimināllieta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu pret bijušo Piedņestras drošības ministru Vladimiru Antjufejevu, kuru meklē Latvija saistībā ar 1991.gada notikumiem.
"Krimināllieta ir izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ," preses konferencē Piedņestras galvaspilsētā Tiraspolē paziņoja Piedņestras militārais prokurors Igors Railjans.
"Gribu īpaši uzsvērt, ka mēs rīkojāmies pilnīgi nepolitizēti. Mēs vadījāmies tikai pēc materiāliem un procesuālajām tiesību normām," uzsvēra Railjans.
Krimināllieta pret Antjufejevu tika ierosināta pēc viņa amata pēcteča Piedņestras Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja Vladislava Finagina iniciatīvas. Valsts drošības ministrija pēc Antjufejeva atcelšanas tika pārdēvēta par Valsts drošības komiteju.
Antjufejevam tika inkriminēta slepenu dokumentu iznīcināšana.
Jau ziņots, ka Piedņestras prezidents Jevgeņijs Ševčuks 17.janvārī atbrīvoja Antjufejevu no valsts drošības ministra amata.
Antjufejevs vadīja Piedņestras Valsts drošības ministriju kopš tās izveidošanas 1992.gadā.
Ševčuks kļuva par Piedņestras prezidentu pērnā gada decembrī pēc tam, kad prezidenta vēlēšanās uzvarēja Igoru Smirnovu, kurš bija Piedņestras prezidents 20 gadu kopš šā amata izveidošanas.
61 gadu vecais Antjufejevs ir dzimis Krievijas pilsētā Novosibirskā un beidzis Minskas augstāko milicijas skolu. Būdams Rīgas kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, viņš 1990.gadā organizēja sanāksmi, kurā lielākā daļa Latvijas milicijas paziņoja par uzticību Padomju Savienības konstitūcijai. Arī 1991.gadā viņš bija iesaistīts pret Latvijas neatkarību vērstās aktivitātēs. 1991.gada augustā viņam Latvijā tika izvirzītas apsūdzības par vardarbīgu valsts varas gāšanas mēģinājumu un viņš aizbēga uz Krieviju, no kurienes pēc interfrontieša Viktora Alkšņa rekomendācijas tika nosūtīts uz Piedņestru. Separātiskās republikas valsts drošības ministra amatā viņš vairākus gadus darbojās ar vārdu Vadims Ševcovs, lai slēptu savu identitāti.
Domstarpības par Piedņestras statusu ir viens no Moldovas un Krievijas attiecību nestabilitātes iemesliem. Krievvalodīgo apdzīvotais reģions, kas ir Moldovas industriālais centrs, atšķēlās no tās 1990.gadā, bažījoties, ka Moldova varētu apvienoties ar kaimiņvalsti Rumāniju, jo abām valstīm ir etniska un valodas saikne. No starptautisko tiesību viedokļa Piedņestra joprojām ir daļa no Moldovas, taču faktiski tā ir neatkarīga republika ar savām pārvaldes institūcijām, policiju un valūtu.
Piedņestras Moldāvijas Republiku, kāds ir tās oficiālais nosaukums, nav atzinusi neviena pasaules valsts.
1992.gadā cieta neveiksmi Moldovas centieni atgūt kontroli pār Piedņestru ar militāru spēku. 2006.gada septembrī Piedņestrā notika referendums, kurā 97 procenti dalībnieku nobalsoja par neatkarību no Moldovas un pievienošanos Krievijai, ar kuru Piedņestrai nav kopīgas robežas.
Par spīti Moldovas protestiem, Piedņestrā joprojām atrodas Krievijas karaspēka kontingents, un Maskava atbalsta tās separātistu valdību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!