Katiņas slaktiņa upuru piederīgie pārsūdzējuši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu, ar kuru tikai daļēji tika apmierināta viņu prasība pret Krieviju, vēsta Polijas Radio.
Apelācijas prasību atbalstījusi arī Polijas valdība.
Savā 16.aprīļa spriedumā ECT atzina, ka tā nevar vērtēt Maskavas veiktās Katiņas lietas izmeklēšanas efektivitāti, jo Krievija Eiropas Cilvēktiesību konvenciju parakstījusi astoņus gadus pēc izmeklēšanas uzsākšanas.
"Mums ir stingri argumenti mūsu labā, un mēs vēlamies pārliecināt Strasbūras tiesnešus, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa var vērtēt Krievijas juridiskās darbības Katiņas slaktiņa lietā uz 1998.gada 5.maiju, tas ir, pēc datuma, kad Krievija pievienojās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai," norādījis prasītāju advokāts Ireneušs Kaminskis.
Viņš piebildis, ka šajā jautājumā pat tiesnešu balsis esot dalījušās četri pret trīs.
22 000 poļu virsnieku un intelektuālās elites pārstāvju slepkavība, kuru PSRS iekšlietu karaspēks pastrādāja 1940.gadā, sen saspīlējusi Varšavas un Maskavas attiecības, un gan poļu juristi, gan vēsturnieki norāda, ka Krievijai jāuzņemas aktīvāka loma nozieguma izmeklēšanā.
Lai gan 1991.gadā Krievija uzsāka oficiālu izmeklēšanu, 2004.gada septembrī lieta tika izbeigta.
2005.gada martā Krievijas kara virsprokurors Aleksandrs Savenkovs paziņoja, ka lieta izbeigta, jo neesot konstatētas genocīda pazīmes pret poļu tautu.
Varšava joprojām gaida, kad tā saņems visus ar izmeklēšanu saistītos materiālus.
Savā aprīļa spriedumā ECT tomēr atzina, ka Katiņas slaktiņš uzskatāms par "kara noziegumu". Tiesa atzina arī to, ka Maskava nav sadarbojusies ar ECT un ka tās atteikšanās sniegt paskaidrojumus, kāpēc 2004.gadā izmeklēšana tika pārtraukta, ir nehumāna un neiejūtīga izturēšanās pret upuru ģimenes locekļiem.
Sagaidāms, ka par apelācijas prasības pieņemšanu izskatīšanai ECT lems tuvāko trīs mēnešu laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!