Asanžs aicina ASV izbeigt 'raganu medības' pret 'WikiLeaks'  (76)

"Tā kā "WikiLeaks" ir apdraudēta, ir apdraudēta arī vārda brīvība un visu mūsu sabiedrību veselība," uzsvēra Asanžs, kura teikto tiešraidē pārraidīja pasaules lielākie ziņu telekanāli.

"Es lūdzu prezidentu Obamu darīt to, kas ir jādara. Savienotajām Valstīm ir jāatsakās no to īstenotajām "raganu medībām" pret "WikiLeaks"," sacīja Asanžs, runājot publiski pirmo reizi, kopš ceturtdien Ekvadora viņam piešķīra politisko patvērumu.

"Savienotajām Valstīm ir jāizbeidz Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) izmeklēšana. Savienotajām Valstīm ir jāapsola, ka tās nemēģinās saukt pie kriminālatbildības mūsu darbiniekus vai mūsu atbalstītājus," piebilda "WikiLeaks" dibinātājs, kura teiktajā pie vēstniecības ēkas klausījās pasaules plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un Asanža atbalstītāji .

Asanžs arī uzsvēra, ka ASV ir jāatbrīvo pirmstiesas apcietinājumā esošais Savienoto Valstu militārās izlūkošanas analītiķis Bredlijs Menings, kurš ir apsūdzēts par to, ka nelikumīgi lejupielādējis slepenus ASV bruņoto spēku un Valsts departamenta dokumentus no valdības datorsistēmas un nodevis tos "WikiLeaks".

"Ja Bredlijs Menings patiešām izdarīja to, par ko viņu apsūdz, viņš ir varonis, piemērs mums visiem un viens no pasaules galvenajiem politieslodzītajiem," teica "WikiLeaks" dibinātājs.

"Bredlijs Menings ir jāatbrīvo," viņš uzsvēra.

Asanžs arī pateicās Ekvadoras prezidentam Rafaelam Korream par lēmumu piešķirt viņam politisko patvērumu, kuru "WikiLeaks" dibinātājs nosauca par drosmīgu.

"Es pateicos prezidentam Korream par drosmi, kuru viņš ir izrādījis, apsverot un piešķirot man politisko patvērumu," sacīja Asanžs.

Pie ēkas, kurā atrodas Ekvadoras vēstniecība, ir izvietoti britu policisti, kas ir gatavi aizturēt 41 gadu veco Asanžu, ja viņš mēģinātu pamest vēstniecības telpas.

Savukārt Asanža atbalstītāji ir izveidojuši telšu pilsētiņu pie vēstniecības, lai pasargātu "WikiLeaks" dibinātāju no iespējamās aizturēšanas, solot, ka tur paliks tik ilgi, cik būs nepieciešams.

Asanžs nav pametis Ekvadoras vēstniecību kopš 19.jūnija, kad tur ieradās un lūdza politisko patvērumu.

Lielbritānija pēc Ekvadoras paziņojuma ceturtdien par politiskā patvēruma piešķiršanu Asanžam nekavējoties paziņoja, ka Ekvadoras lēmums neko nemaina un Asanžs tikšot izdots Zviedrijai. Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs uzsvēra, ka viņa valdībai saskaņā ar valsts likumiem ir pienākums izdot Asanžu Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās seksuālos noziegumos.

Ekvadora savu lēmumu pamatoja ar bažām, kad pēc izdošanas Zviedrijai Asanžu nodos ASV, kur viņu varētu tiesāt par slepenu ASV valdības dokumentu publiskošanu.

Lielbritānijas Ārlietu ministrija (ĀM) paziņoja, ka britu policija ir gatava apcietināt Asanžu, jo viņš pārkāpis atbrīvošanas pret drošības naudu nosacījumus. Lielbritānijas ĀM arī paziņoja, ka var atcelt Ekvadoras vēstniecības diplomātisko statusu, izmantojot 1987.gadā pieņemtu Likumu par diplomātiskām un konsulārām telpām.

Ekvadoras ārlietu ministrs Rikardo Patino trešdien paziņoja, ka Lielbritānija ir rakstveidā draudējusi iebrukt Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai apcietinātu tur esošo Asanžu.

Zviedrija 2010.gada 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija "WikiLeaks" brīvprātīgās līdzstrādnieces.

Lielbritānijas policija 2010.gada 7.decembrī aizturēja Asanžu, tomēr apcietinājums viņam tika nomainīts pret mazāk stingru drošības līdzekli, un viņam bija jāievēro stingri noteikumi, ko paredz tiesas lēmums atbrīvot Asanžu pret drošības naudu un ļaut viņam dzīvot kāda atbalstītāja savrupnamā.

Austrālijā dzimušais datorspeciālists noliedz abu Zviedrijas sieviešu apsūdzības. Viņš atzīst, ka viņu ar šīm sievietēm ir saistījušas seksuālas attiecības, tomēr apgalvo, ka tas noticis ar abpusēju piekrišanu.

Asanžs apgalvo, ka mēģinājumi panākt viņa izdošanu Zviedrijai ir politiski motivēti un to patiesais mērķis esot viņa izdošana ASV, kur viņš tiktu tiesāts par slepenu dokumentu publiskošanu. "WikiLeaks" izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā, kā arī publiskojot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.