Iespējamā Sīrijas nākotne: valsts sašķelšanās un ķīmisko ieroču draudi pasaulei  (99)

Asads krīt, iestājas haoss

Asada režīmam krītot, Sīrijas daudznacionālajā un daudzkonfesiju sabiedrībā var pastiprināties iekšējie konflikti. Pieaugošā vardarbība starp dažādām reliģiskajām grupām var pāraugt visaptverošā pilsoņu karā.

"Sīrijā ir sektantiskas atšķirības, kur uz alavītu minoritātes balstīts režīms zaudē varu sunītu vairākumam, kurš kontrolē 70% iedzīvotāju," radio "Brīvā Eiropa" citē Veinu Vaitu no Tuvo Austrumu institūta un bijušo ASV Valsts departamenta Tuvo Austrumu un Dienvidaustrumu Āzijas izlūkošanas biroja direktora vietnieci. "Tāpat šeit ir 10% kristiešu minoritātes, kuri pasīvi atbalsta režīmu. Tāpēc, iespējams, mēs redzēsim atšķirības starp ekstrēmistiem un mērenajiem nemierniekiem. Mēs redzēsim atšķirības katrā reģionā un atkarībā no etniskajām un reliģiskajām proporcijām."

Pilsoņu kara izraisītajā haosā Sīrija varētu sašķelties atsevišķos anklāvos, kas vēlēsies kļūt autonomi vai pat par atsevišķām valstīm.

Izdzīts no Damaskas, valdošais režīms, kurā dominē alavīti, atkāptos uz savām teritorijām valsts rietumos. No sava cietokšņa kalnainajā apvidū jaunā valstiņa atrastos izdevīgā pozīcijā, lai apkarotu savus ienaidniekus un stiprinātu savu varu.

Turklāt šādai valstiņai būtu lielas iespējas saņemt palīdzību no ārvalstīm. To sniegtu Krievija un Irāna, līdzīgi kā Krievija atbalsta Abhāziju Gruzijā, uzskata Franču izpētes centra direktors un Sīrijas pazinējs Fabrice Balanče. Krievijai tas būtu izdevīgi, lai saglabātu savu Vidusjūras bāzi Tartusā, bet Irānai, lai saglabātu ietekmi Vidusjūras reģionā un atbalstu Libānas radikālajam islāmistu grupējumam "Hezbollah", raidstacija vēsta par pētnieka prognozēm.

Nemieru laikā savas pozīcijas un tieksmi pēc neatkarības nostiprina Sīrijas kurdi. Tas ļoti uztrauks Turciju, kuras ļaunākais ienaidnieks Kurdistānas Strādnieku partija iegūtu bāzes vietu, no kuras uzbrukt Turcijai un kūdīt Turcijas kurdu iedzīvotājus.

Turcijas uztraukumu apstiprina tās ārlietu ministra Ahmeta Davotglu viesošanās Irākas kurdu reģionā augusta sākumā, lai ar Irākas kurdu līderi Masudu Barzani pārrunātu iespējamās Sīrijas kurdu autonomijas rašanos. Davotoglu panāca vienošanos ar Barzani, ka centienus izmantot varas vakuumu Sīrijā tie uzskatīs par kopējiem draudiem.

Haoss Sīrijā pastiprinās spriedzi starp sunītiem un šiītiem kaimiņvalstīs. Sadursmes starp Asada režīma atbalstītājiem un pretiniekiem, kādas pēdējā laikā izcēlušās Libānā, vērsīsies plašumā.

Irānai režīma krišana nozīmētu galvenā stratēģiskā sabiedrotā zaudējumu. Lai kompensētu to, Irāna centīsies gūt maksimālu labumu no kontaktiem ar opozīciju, kurus tā uzturējusi jau iepriekš.

Plašākā mērogā situācija Sīrijā saasinās sāncensību starp Irānu, Saūda Arābiju un Turciju par ietekmi reģionā.

Konflikta laikā bojā gājuši jau desmitiem tūkstoši iedzīvotāju un to skaits saskaņā ar šo scenāriju pieaugtu, cīņai turpinoties. Uz kaimiņvalstīm turpinās plūst bēgļu straumes, lai pievienotos desmitiem tūkstošu jau aizbraukušo.

Apskatot šāda scenārija iespējamību, vismaz vienā punktā ir vienprātība - daudzi novērotāji uzsver, ka nav vairs jautājuma, vai Asads kritīs, bet gan – kad viņš kritīs.

Asads krīt, kārtība valstī tiek atjaunota

Brīvās Sīrijas armija gāž Asadu un uzsāk koordinētu pārejas posmu galveno opozīcijas grupu koalīcijas vadībā. Lielu daļu sagatavošanās darbu jau ir padarījusi Sīrijas Nacionālā padome, kas nemieru laikā darbojās Turcijā. Tāpēc pārejas vienotības valdība varētu ātri ieviest jau gatavo konstitūciju un vēlēšanu likumu.

Asada režīma atbalstītāji zaudēs cieņu opozīcijas acīs un daudzi būs pakļauti represijām. Asada režīma krīšana pēc tam, kad jau gāzts Muamars Kadafi Lībijā un Hosni Mubaraks Ēģiptē, dotu impulsu Irānas iedzīvotājiem atkal sacelties pret prezidenta Mahmuda Ahmedinedžada un ajatollas režīmu, uzskata Ņujorkā bāzētās Ārvalstu attiecību padomes loceklis Eds Huseins. Savukārt, ja Irānai izdotos tautas sacelšanos apslāpēt un parādīt, ka šāds varas maiņas scenārijs nedarbojas, tas būtu gan iekšpolitisks, gan ārpolitisks ieguvums islāma valstij.

Asada krišana būtu smags zaudējums Irānai, kuras ietekme reģionā samazinātos. Irānai būtu ļoti grūti apgādāt ar ieročiem, munīciju un citu atbalstu Libānas "Hezbollah", jo pašlaik tas galvenokārt notiek caur Damaskas starptautisko lidostu, norāda Veina Vaita. Jaunais režīms, kurš būs naidīgi noskaņots pret iepriekšējo alavītu valdību un Irānu, noteikti nepieļaus atbalsta sūtīšanu Libānas šiītiem.

Nopietns zaudētājs šajā gadījumā būs arī "Hezbollah" grupējums, kurš būs zaudējis atbalstu un arī daļu popularitātes libāniešu acīs, jo Sīrijas konflikts tiks ienests arī Libānā - valstī, kurai pietiek ar savu iekšējo vardarbību, raidstacijai norāda Dukes Universitātes politoloģijas profesors Brūs Jentlesons.

Zaudētāja būs arī Krievija, kura zaudēs savu flotes bāzi Vidusjūrā un ieroču piegādes līgumus, kā arī savu lielo vēstniecību. "Krieviem tā būs katastrofa," radio citē Vaitu.

Runājot par šāda scenārija iespējamību, jāatzīmē, ka opozīcijas sadrumstalotība un līderu trūkums tomēr liek domāt, ka vienotas pārejas valdības izveide un mierīgs pārejas periods ir maz ticams. Analītiķu skepsi par mierīgu grupējumu dialogu un kompromisiem mazina arī Sīrijā notiekošās vardarbības un zvērību apmēri.

Asads paliek pie varas

Asads, tiekot galā ar dumpiniekiem un atkritējiem augstākās varas aprindās, bet ar armijas palīdzību apspiežot bruņoto pretestību, varētu noturēties pie varas. Prezidenta ķīmisko ieroču krājumi padarītu maz ticamu ārēju iebrukumu un bīstamu viņa gāšanu ar valsts iekšējiem spēkiem. Plaša mēroga vēršanās pret opozīciju liktu tās biedriem doties prom no valsts vai darboties pagrīdē.

Tomēr Asada stāvoklis nebūtu apskaužams. Valstī aktivizējas  radikālie islāmisti. Sīrija ir starptautiski izolēta, tās ekonomika ir novājināta un stāvokli pasliktinātu sankcijas un starptautiskais spiediens.

Sīrijas galvenās sabiedrotās paliek Krievija un Irāna. Krievija turpinātu Damasku aizstāvēt starptautiskā līmenī. Irāna norādītu uz precedentu, ka ne visas Rietumu atbalstītās sacelšanās ir veiksmīgas.

Lai gan vairums ekspertu uzskata, ka Asada palikšana pie varas ir maz ticama, iespēja par šādu scenāriju tomēr nav pilnībā izslēgta.

Balanče norāda, ka ir vismaz divi scenāriji, kādā gadījumā Asads varētu noturēties amatā.

Tas var notikt, ja Brīvās Sīrijas armija sašķeļas un notiek cīņas tās iekšienē un daļa biedru piekrīt vienoties ar Asadu.

Otra iespēja Asadam būtu, ja starptautiskie spēlētāji pārtrauktu atbalstīt Brīvo Sīrijas armiju. "Ja ir vienošanās starp Saūda Arābiju, Kataru un Irānu, kurā Katara un Saūda Arābija piekrīt neatbalstīt Brīvās Sīrijas armiju, tad kāpēc ne?" pieļauj Balanče.

Neprognozējamās sekas

Nemieru laikā savu spēku vairo radikālie islāmisti. Sīrijā nostiprinās "Al Qaeda" grupējums, kurš neatkarīgi no tā, vai Asads būs, vai nebūs pie varas, turpmākajos mēnešos arvien vairāk liks par sevi manīt, norāda Eds Huseins.

Visu pasaule būs apdraudēta, ja Sīrijas ķīmiskie ieroči nonāks neprognozējamu cilvēku rokās. Ja ieročus iegūs ekstrēmisti, tie būs nopietni draudi starptautiskā līmenī. Turklāt režīms savā nāves agonijā var nodot tos "Hezbollah", pieļauj Veina Vaita. Šajā gadījumā nopietni apdraudēta būtu Izraēla.

Jau vēstīts, ka Sīrijā kopš pagājušā gada marta turpinās sacelšanās pret prezidenta Bašara al Asada režīmu, kas pārvērtusies plašā vardarbībā starp nemierniekiem un valdības spēkiem. Atbilstoši Sīrijas cilvēktiesību aktīvistu datiem šajos nemieros gājuši bojā vairāk nekā 23 tūkstoši cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji.