Diplomātiskais strīds ap interneta vietnes "WikiLeaks" dibinātāju Džulianu Asanžu, kurš pašlaik atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, var ieilgt uz mēnešiem un pat gadiem, ja Lielbritānija neatļaus viņam doties uz Latīņamerikas valsti, uzskata Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea.
"Skandāls var noslēgties jau rīt, ja Lielbritānija nodrošinās drošu izkļūšanu. Pretējā gadījumā tas var turpināties mēnešiem vai gadiem, ja Asanža kungs nevarēs atstāt Ekvadoras vēstniecību Londonā," Korreas teikto citē raidsabiedrība BBC.
Ekvadoras prezidents arī aicināja Lielbritāniju un Zviedriju garantēt, ka Asanžu neizdos kādai trešajai valstij.
Kad Asanžs 19. jūnijā iegāja Ekvadoras vēstniecībā Londonā, vēstniece Ane Albane bijusi spiesta steidzami braukt uz mājām pēc piepūšamā matrača, uz kura tagad guļ "WikiLeaks" dibinātājs, atsaucoties uz avotu Ekvadoras pārvaldes aprindās, vēsta laikraksts "TheGuardian". Turklāt vēstniecības darbinieki jaunā iemītnieka dēļ pasūtījuši daudz lielāku ledusskapi.
Jau vēstītas, ka Asanžs Ekvadoras vēstniecībā Londonā atrodas kopš 19. jūnija, kad pārkāpjot mājas aresta nosacījumus iegāja vēstniecībā un lūdza Ekvadoras politisko patvērumu. Piecas dienas pirms tam Lielbritānijas Augstākā tiesa noraidīja Asanža pārsūdzību lēmumam par viņa izdošanu Zviedrijai.
Atsaucoties uz aģentūru BNS, jau vēstīts, ka Ekvadora savu lēmumu piešķirt politisko patvērumu pamatoja ar bažām, kad pēc izdošanas Zviedrijai Asanžu nodos ASV, kur viņu varētu tiesāt par slepenu ASV valdības dokumentu publiskošanu.
Lielbritānijas Ārlietu ministrija (ĀM) paziņoja, ka britu policija ir gatava apcietināt Asanžu, jo viņš pārkāpis atbrīvošanas pret drošības naudu nosacījumus. Lielbritānijas ĀM arī paziņoja, ka var atcelt Ekvadoras vēstniecības diplomātisko statusu, izmantojot 1987.gadā pieņemtu Likumu par diplomātiskām un konsulārām telpām.
Ekvadoras ārlietu ministrs Rikardo Patino 16. augustā paziņoja, ka Lielbritānija ir rakstveidā draudējusi iebrukt Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai apcietinātu tur esošo Asanžu.
Lielbritānija izdarītu diplomātisku pašnāvību, ja mēģinātu ieiet Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai arestētu Džuljenu Asanžu, paziņoja Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea.
Zviedrija 2010.gada 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija "WikiLeaks" brīvprātīgās līdzstrādnieces.
Lielbritānijas policija 2010.gada 7.decembrī aizturēja Asanžu, tomēr apcietinājums viņam tika nomainīts pret mazāk stingru drošības līdzekli, un viņam bija jāievēro stingri noteikumi, ko paredz tiesas lēmums atbrīvot Asanžu pret drošības naudu un ļaut viņam dzīvot kāda atbalstītāja savrupnamā.
Austrālijā dzimušais datorspeciālists noliedz abu Zviedrijas sieviešu apsūdzības. Viņš atzīst, ka viņu ar šīm sievietēm ir saistījušas seksuālas attiecības, tomēr apgalvo, ka tas noticis ar abpusēju piekrišanu.
Asanžs apgalvo, ka mēģinājumi panākt viņa izdošanu Zviedrijai ir politiski motivēti un to patiesais mērķis esot viņa izdošana ASV, kur viņš tiktu tiesāts par slepenu dokumentu publiskošanu. "WikiLeaks" izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā, kā arī publiskojot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!