Saskaņā ar Starptautiskā Arktikas izpētes centra datiem ūdens platība, kurā ledus koncentrācija ir vairāk nekā 15 procentu, 24.augustā saruka līdz 4,19 miljoniem kvadrātkilometru. Iepriekšējais zemākais rādītājs bija 4,25 miljoni kvadrātkilometru 2007.gada 24.septembrī.
Dati no Dānijas un Norvēģijas liecina, ka jauns atkušņa rekords tika sasniegts ceturtdien, 23.augustā, kad ledāju platība noslīdēja zem 2007.gadā reģistrētā rekordzemā līmeņa.
Tā kā ledus kušana Arktikā turpināsies vēl vismaz trīs nedēļas, jaunais rekords krietni pārspēs 2007.gadā reģistrēto zemāko atzīmi.
Ledus daudzums Arktikā patlaban ir aptuveni puse no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidējā rādītāja. Šogad neierasti strauja ledus kušana novērota augustā - mēnesī, kurā parasti ledus kušanas temps samazinās, jo, tuvojoties rudenim, saule silda arvien mazāk.
Straujo ledus kušanu veicinājusi ne tikai augstā gaisa temperatūra, bet arī spēcīgs ciklons, kura radītie brāzmainie vēji augusta sākumā izraisīja ledus uzlūšanu plašā Ziemeļu Ledus okeāna teritorijā.
Kā ziņots iepriekš, sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru ASV un Eiropā. Kā skaidro zinātnieki no Kornela universitātes, ledus un sniega trūkums nozīmē, ka okeāns uzkrāj vairāk siltuma, kas ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!