Igaunijas pilsētā Narvā vietējie iedzīvotāji norauj milzu plakātu 'Pussy Riot' atbalstam  (59)

Plakātu bija iecerēts izkārt piektdien pie Narvas cietokšņa Krievijas robežas pusē, taču to neatļāva Narvas muzejs, kura pārraudzībā ir cietoksnis. Sestdien ap sešiem no rīta rītā aktīvisti, kuru sejas sedza līdzīgas maskas kā izmantoja "Pussy Riot" dalībnieces, plakātu izkāra pie cietokšņa bastiona "Viktorija". Plakāta izkāršanu novēroja policisti, kuri filmēja notiekošo, tomēr neiejaucās.

Uz 24 metrus garā un astoņus metrus augstā plakāta ir uzraksts angļu, krievu un igauņu valodās "Brīvību nenozagsi. Atbrīvojiet "Pussy Riot"!", un no bastiona "Viktorija" tas bija redzams arī robežas Krievijas pusē.

Pēc pāris stundām ar plakātu neapmierināti vietējie iedzīvotāji to norāvuši un nometuši lejā.

Tomēr akcijas rīkotājs parlamenta deputāts no valdošajā koalīcijā ietilpstošās "Tēvzemes" un "Res Publica" savienības (IRL) un kultūras laikraksta "KesKus" galvenais redaktors Juku Kalle Raids pauda gandarījumu par paveikto.

"Grupas "Pussy Riot" meiteņu akcija ilga tikai septiņas minūtes, mūsu plakāts bija izkārts apmēram divarpus stundas. Domāju, ka mūsu vēstījums tika sadzirdēts, un vēl jo vairāk, par to vēstīja plašsaziņas līdzekļi," Raida teikto citē laikraksta "Postimees" interneta vietne.

Savukārt sociālajā tīklā "Facebook" Raids raksta, ka šo akciju viņš finansējis no personīgajiem līdzekļiem, un tas viņam izmaksājis 300 eiro (210 lati). Viņš arī apgalvo, ka plakāta izkāršanu filmējuši vairāk nekā desmit ārvalstu telekanālu.

Raids piebilst, ka policisti esot bijuši laipni un paskaidrojuši, ka gadījumā, ja kāds iesniegs sūdzību, plakāta izkārējiem draud 20 eiro (14 latu) administratīvais sods.

Tomēr Narvas vicemērs Aleksandrs Ludvigs sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica, ka akīvisti esot pārkāpuši aizliegumu izkārt plakātu, jo arī bastions "Viktorija" ir cietokšņa teritorijā un līdz ar to muzeja pārziņā, tāpēc pirmdien Narvas mērijā notiks sanāksme, lai spriestu, kā sodīt aizlieguma pārkāpējus.

Ludvigs arī sacīja, ka, uzzinot par plakāta izkāršanu, licis mērijas darbiniekiem to noņemt, taču, kad mērijas pārstāvis ieradies pie bastiona "Viktorija", plakātu jau bija norāvuši vietējie iedzīvotāji.

38 gadus vecais Raids arī agrāk ir organizējis dažādas akcijas.

2005.gadā viņš bija iniciators akcijai, kad uz futbola maču starp valsts radio un televīzijas komandām Tallinā daudzi līdzjutēji bija ieradušies ar krekliņiem, uz kuriem bija uzraksti "Komunistus krāsnī!" un "Cik ilgi vēl?". Uz krekliņiem bija minēti arī to 35 vadošu politiķu uzvārdi, kuri ir bijušie Komunistiskās partijas biedri un aktīvisti, tostarp toreizējais prezidents Arnolds Rītels, premjerministrs Andruss Ansips, Centra partijas līderis Edgars Savisārs, toreizējais kultūras ministrs Raivo Palmaru, toreizējais vides ministrs Villu Reiljans, toreizējais aizsardzības ministrs Jāks Jērīts, virkne parlamenta deputātu un citu politiķu.

2004.gadā Raids rīkoja akciju, kad ceļā no pieminekļa padomju karavīriem, kas tolaik atradās Tenismegi kalnā Tallinā, līdz pamatnei, uz kuras atradās piemineklis nacistiskās Vācijas pusē karojušajiem igauņiem Lihulas kapsētā, tikai aizdegtas tūkstošiem sveču.

Pagājušajā gadā Raids Tallinā organizēja uiguru sieviešu konferenci par cilvēktiesībām. Raids ir arī Igaunijas parlamenta Tibetas atbalsta grupas loceklis.

Jau ziņots, ka piecas "Pussy Riot" dalībnieces spilgtu krāsu sejas maskās 21.februārī Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē uzkāpa priesteriem paredzētā vietā un izpildīja "panku lūgšanu" pret Putinu.

Par piedalīšanos šajā akcijā martā tika aizturētas trīs grupas dalībnieces – Nadežda Tolokoņņikova, Jekaterina Samuceviča un Marija Aļohina. 17.augustā Maskavas Hamovņiku rajona tiesa viņas atzina par vainīgām huligānismā, rupjā sabiedriskās kārtības pārkāpšanā un skaidra naida izrādīšanā pēc reliģiskām pazīmēm, par ko viņām piesprieda divu gadu cietumsodu, lai gan prokuratūra prasīja triju gadu cietumsodu.