Palestīnas pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass sestdien paziņoja, ka 27.septembrī iesniegs pieteikumu, lai Palestīna iegūtu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) trešās valsts statusu.
"Mēs dosimies uz ANO Ģenerālo asambleju, lai konsultētos ar saviem draugiem par rezolūcijas projektu, kurā aicināts paaugstināt Palestīnas statusu" līdz ANO valsts, kas nav organizācijas dalībvalsts, statusam, Abass teica televīzijā pārraidītā uzrunā.
"Mēs ANO teiksim, ka esam valsts, kas atbilst 4.Ženēvas konvencijai "Par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā". Mūs kā valsti ar Austrumjeruzalemi kā galvaspilsētu atzīst 133 valstis, un mums ir vēstniecības ar Palestīnas karogu," skaidroja Palestīnas pašpārvaldes vadītājs.
Pašlaik Palestīnai ANO ir novērotājvalsts statuss.
Palestīnas ārlietu ministrs Rijāds al Malki pagājušajā mēnesī atklāja, ka Abass varētu 27.septembrī lūgt ANO Ģenerālajai asamblejai paaugstināt Palestīnas statusu organizācijā.
Palestīnieši ir pārliecināti, ka gūs ANO Ģenerālajā asamblejā nepieciešamo vismaz puses no 194 dalībvalstīm atbalstu, lai šis lūgums tiktu apmierināts.
Abass pērn 23.septembrī iesniedza ANO lūgumu atzīt Palestīnas valsti un uzņemt to ANO. 26.septembrī šo lūgumu sāka skatīt ANO Drošības padome, taču tā joprojām nav pieņēmusi nekādu lēmumu un par to nav pat noticis balsojums.
Lēmumu par uzņemšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā pieņem ANO Ģenerālā asambleja, tomēr uzņemšana nav iespējama bez ANO Drošības padomes atbalsta, kur ASV ir draudējušas uzlikt veto lēmumam par Palestīnas uzņemšanu ANO.
UNESCO Ģenerālā asambleja pērn oktobrī Parīzē nolēma uzņemt Palestīnu par UNESCO dalībnieci. Par Palestīnas uzņemšanu UNESCO nobalsoja 107 valstis, 14 valstis bija pret un 52 valstis atturējās, tostarp Latvija. Lielākās Palestīnas uzņemšanas pretinieces bija ASV un Izraēla, bet 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis atbalstīja Palestīnas uzņemšanu, taču tikpat daudz arī balsojumā atturējās, savukārt Lietuva, Čehija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija bija pret.
Pēc šā lēmuma Palestīna paziņoja, ka lūgs tai piešķirt pilntiesīgas dalībvalsts statusu arī citās ANO aģentūrās un starptautiskajās organizācijās.
Palestīna iesniegusi arī lūgumu atzīt ANO Ģenerālajā asamblejā valsts neatkarību 1967.gada robežās, bet šīm robežām nepiekrīt Izraēla.
1967.gadā Tuvo Austrumu karā Izraēla sagrāba Jeruzālemes austrumu daļu un to anektēja. Ne Palestīna, ne starptautiskā sabiedrība neatzīst Izraēlas suverenitāti pār Austrumjeruzālemi. Izraēla visu Jeruzālemi uzskata par savu galvaspilsētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!