"Mēs šajā krīzē esam sapratuši, ka ciešāka politiskā sadarbība nodrošinās stabilu Eiropu. Igaunijai šī ciešākā sadarbība nozīmē, ka arī pārējām ES valstīm, kuras neievēro valsts finansēšanas organizēšanas principus, būtu jāsāk darīt to pašu, ko mēs [Igaunijā] darām jau pēdējos 20 gadus," viņš sacīja preses konferencē Tallinā, komentējot Barrozu priekšlikumu attīstīt ES par nacionālu valstu federāciju, lai bloks pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi.
"Pavisam noteikti, ka šāds federālisms ir Igaunijas interesēs. Visām [ES dalībniecēm] ir jātur valsts finanses kārtībā, un visas [ES valstis] zina pastāvošos noteikumus. Mēs [Igaunijā] noteikti piekrītam šādam nacionālo valstu tiesību ierobežojumam [attiecībā uz valsts finansēm]," klāstīja Ansips.
Pēc viņa paustā, ES pēdējos pāris gados nav būtiski mainījusies. "Notikušas ir salīdzinoši nelielas izmaiņas.. Būtībā mēs vēl arvien esam uzsvēruši, ka ir jāievēro tas, par ko iepriekš ir panākta vienošanās, un kad solījums tiek dots, uzņemtās saistības ir jāpilda," norādīja Igaunijas valdības vadītājs.
Viņš arī teica, ka ES ir daudzi ciešas sadarbības starp valstīm piemēri un daļa noteikumu un līgumu pašlaik attiecas tikai uz šaurāko eiro zonu, nevis uz visu ES kopumā.
"Man dabiski šķiet, ka visiem līgumiem, kuri pašlaik neaptver visu ES kopumā, piemēram, [eiro zonas pastāvīgajam glābšanas fondam] Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM), agrāk vai vēlāk ir jākļūst par daļu no [visas] ES normatīvajiem aktiem," savu viedokli pauda Ansips un atzina – lai to īstenotu, būs nepieciešamas izmaiņas Lisabonas līgumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!