Pirms piecdesmit gadiem oktobrī pasaule stāvēja uz katastrofas sliekšņa, kura būtu prasījusi simtiem miljoniem cilvēku dzīvības. 1962. gada 14. oktobrī virs Kubas lidojošas izlūklidmašīnas kameras atklāja, ka uz salas ir sākta padomju kodolraķešu uzstādīšana. Turpmākās divas nedēļas, kamēr lielvaras centās atrisināt domstarpības, pasaule atradās tuvāk kodolkaram nekā jebkad, ASV prezidents Džons Kenedijs pat bija sagatavojis uzrunu tautai, kas sākās ar vārdiem: ”Šorīt es negribīgi pavēlēju bruņotajiem spēkiem uzbrukt un iznīcināt kodolieroču koncentrēšanos Kubā.”
Šī runa tā arī palika tikai sagatave, un 28. oktobrī PSRS un ASV spēja vienoties, par to, ka Maskava izved savu kodolarsenālu no Kubas, savukārt ASV apsolīja neuzbrukt Fidela Kastro pārvaldītajai salai un izvest kodolraķetes no Turcijas.
Lai gan kopš PSRS sabrukuma kodoldraudi pasaulei ir dramatiski samazinājušies, 50 gadus pēc Kubas raķešu krīzes draudus pasaulei potenciāli var radīt kodolterorisms un globālās kodolieroču kārtības sabrukums.