Trimdā Londonā dzīvojošais Krievijas miljardieris Boriss Berezovskis ir piekritis samaksāt citam Krievijas uzņēmējam Romānam Abramovičam 35 miljonu sterliņu mārciņu (31 miljona latu) kompensāciju par izdevumiem par advokātu pakalpojumiem prāvā, ko Berezovskis bija ierosinājis pret Abramoviču Londonas Augstajā tiesā, pieprasot trīs miljardu mārciņu (2,6 miljardu latu) kompensāciju, apgalvojot, ka Abramovičs viņu piespiedis pārdot naftas kompānijas "Sibņeftj" un alumīnija ražotāja "RusAl" akcijas par pazeminātu cenu, piektdien tika paziņots Londonas Augstās tiesas sēdē.
Ne Berezovskis, ne Abramovičs piektdienas tiesas sēdē nepiedalījās.
Jau ziņots, ka Londonas Augstā tiesa 31.augusta sēdē noraidīja Berezovska prasību pret Abramoviču. Savu lēmumu tiesnese Elizabete Glostera pamatoja ar to, ka Berezovska prasība ir pamatota galvenokārt ar viņa paša teikto, taču viņa nodēvēja Berezovski par neuzticamu liecinieku, kurš, tiesā sakot garas runas, mēģinājis izvairīties no atbildēšanas uz jautājumiem, kā arī izlicies, ka aizmirsis faktus.
Berezovskis bija iesniedzis tiesā prasību, kurā pieprasīja no Abramoviča kompensāciju, apgalvojot, ka Abramovičs savulaik ar nelikumīgām metodēm viņu esot piespiedis pārdot 50% akciju kompānijā "Sibņeftj" par pazeminātu cenu.
Par savu akciju paketi Berezovskis dabūja 1,3 miljardus ASV dolāru (710 miljonus latu). Pēc vairākiem gadiem, 2005.gadā, uzņēmumu "Sibņeftj" iegādājās Krievijas valsts gāzes koncerns "Gazprom" par 13,1 miljardu ASV dolāru (7,2 miljardiem latu). Savus zaudējumus no neizdevīgajiem darījumiem Berezovskis lēš 3,2 miljardu britu sterliņu mārciņu (2,8 miljardu latu) apmērā.
Berezovskis arī apgalvoja, ka līdzās "Sibņeftj" akcijām viņš esot piespiests par pazeminātu cenu pārdot "RusAl" un telekanāla ORT akcijas.
Savukārt Abramovičs tiesā apgalvoja, ka esot maksājis miljoniem latu vērtas summas tolaik Kremlī ietekmīgajam Berezovskim, kurš viņam nodrošinājis politisko atbalstu. Pēc Borisa Jeļcina atkāpšanās no prezidenta amata un Vladimira Putina nākšanas pie varas Berezovskis, kurš Jeļcina laikā ieņēma tādus amatus kā Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) izpildsekretārs, bija spiests atstāt Krieviju un lēti izpārdot viņam piederošo Krievijas uzņēmumu akcijas.
Pēc plašsaziņas līdzekļu vēstītā, tiesas procesam, kas sākās pērnā gada oktobrī, abi oligarhi iztērējuši aptuveni 100 miljonus mārciņu (88 miljonus latu), lai samaksātu honorārus advokātiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!