CNN: Sīrijas armijai pietrūkst ieroču cīņai ar partizāniem  (37)

Asada režīms gadiem ir pircis sarežģītas tālas darbības raķešu sistēmas, gaisa aizsardzības sistēmas un ķīmiskos ieročus, lai gatavotos iespējamiem Izraēlas gaisa uzbrukumiem. Ilgtermiņa koncentrēšanās uz tālas darbības bruņojumu ir novedusi pie tā, ka armija nav gatava cīņai ar partizāniem pilsētu ielās, kam nepieciešamas mobilas kājnieku vienības un liels vieglo ieroču un ekipējuma krājums.

Sīrija ilgu laiku ir bijusi Tuvo Austrumu lielākais Krievijas ieroču importētājs, lielākā daļa šī iepirktā bruņojuma nu ir 20 gadus veca. Sīrijas gaisa spēki ir nepietiekami finansēti līdz tādam apmēra, ka režīma spēki no helikopteriem met improvizētus spridzekļus, norāda žurnāla "Jane's Defence" Tuvo Austrumu un Āfrikas speciālists Džeremijs Binnijs.


Nesen Sīrija mēģināja atgūt dažus no saviem Krievijā atjaunotajiem "MI-24" kaujas helikopteriem, kas piesaistīja starptautisku uzmanību. Režīms arī ir pasūtījis uzlabotas "Jak-130" mācību lidmašīnas un "MIG-29" iznīcinātājus, kuri vēl nav piegādāti.

Tā kā Kremlis ir solījis nepiegādāt Sīrijai jaunus ieročus, nav zināms, vai Asads saņems vēl pirms sacelšanās sākuma 2011. gadā pasūtīto bruņojumu.

Sīrijai ir smagie ieroči un tanki, bet šāda veida karadarbībā nepieciešams arī liels daudzums vieglo ieroču, kas režīmam pietrūkst. Šajā jautājumā Asadam varētu izpalīdzēt Irāna. Par to, ka Teherāna ar lidmašīnām cauri Irākas gaisa telpai piegādā Sīrijai ieročus un citu ekipējumu, jau ir ziņojušas ASV amatpersonas. Irāka vēlāk paziņoja, ka izlases kārtībā pārmeklē Irānas lidmašīnas, kuras ceļā uz Sīriju ir nolaidušās tās lidostās, tomēr Irākai nav nekādu iespēju piespiest lidmašīnām nosēsties, norāda Binnijs.

Aizdomas par to, ka Asads no saviem sabiedrotajiem mēģina iegūt trūkstošo aprīkojumu, raisa arī Sīrijas lidmašīnas kravas konfiscēšana 10. septembrī Ankarā. Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdoans pavēstīja, ka lidmašīna vedusi militāro aprīkojumu un munīciju no Krievijas, un kravas saņēmējs bijis Sīrijas Aizsardzības ministrija.


Asada spēki Sīrijā ir izvietojuši sakaru pārtveršanas sistēmas nemiernieku izsekošanai. To apliecina arī CNN reportieri, kas bijuši Sīrijā konflikta laikā - nemierniekiem lietot mobilos telefonus ir izslēgts, jo citādi viņu atrašanās vieta ir viegli nosakāma.

Par spīti dažu augsta ranga militāristu dezertēšanai un ziņām par lielo dezertieru skaitu Asads joprojām kontrolē valsts bruņotos spēkus, uzskata Binnijs. "Mēs neesam novērojuši, ka nozīmīgas Sīrijas armijas vienības pārietu nemiernieku pusē," norāda eksperts.

Binnijs pieņem, ka Sīrijas armija drīzāk tiek turēta kopā, nekā mazāk uzticami bataljoni izvietoti nemiernieku pārņemtajās teritorijās. Tāpat kā lielākā iedzīvotāju daļa, arī armijā vairums karavīru ir sunnītu musulmaņi. Tā vietā, lai sūtītu bataljonus pilsētās nogalināt savus tautiešus, pieeja drīzāk ir tāda, ka armija apšauda pilsētas no attāluma, bet pēc tam tajās ielu cīņai sūta uzticamus kaujiniekus. "Tu iedod kaujiniekiem ieročus un mobilitāti un esi drošs, ka armijas vienības, kur ir pārsvarā iesaukti sunnīti, paliek kopā," CNN skaidro Binnijs. Un izskatās, ka šis plāns strādā, norāda speciālists. Daudzi ir pārsteigti, cik labi armijai ir izdevies saglabāt vienotību nemieru laikā.


Lai arī nemieri turpinās jau ilgāk par gadu un Sīrija izjūt starptautisko spiedienu, analītiķi nedomā, ka Sīrijas režīms varētu sabrukt tuvākajā laikā, salīdzinot to ar Muamara Kadafi režīma krišanu Lībijā pagājušajā gadā. Sīrijas armija ir lielāka un labāk organizētā nekā Kadafi spēki, bet ārvalstu intervence pilsoņu karā pašlaik šķiet maz ticama.

Bažas rada tas, ka ieroču izplatība, režīmam krītot, būs daudz pamatīgāka un draudošāka nekā Lībijā. "Sīrijai ir daudz lielāka armija, vairāk raķetes un ķīmiskie ieroči, un potenciāls nozīmīgai sektantiskai vardarbībai. Tātad, ir maz līdzības ar Lībiju, bet potenciāli iznākums var būt daudz, daudz sliktāks," nobeidz Binnijs.
Sīrijas konflikts turpinās jau kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pāraugusi bruņotā nemiernieku un valdošā prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Režīms uzsver, ka cīnās pret bruņotiem teroristiem, kurus atbalsta ārvalstis. Saskaņā ar ANO datiem, konfliktā gājuši bojā jau vairāk nekā 20 000 cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji, bet nevalstiskās organizācijas ziņo par vismaz 33 000 nogalināto.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.

Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.