Ir pagājis gads kopš Lībijas bijušā līdera nāves 2011. gada 20. oktobrī, kad 69 gadus vecais diktators mēģināja izlauzties no savu atbalstītāju pēdējā bastiona Sirtā un krita bruņoto nemiernieku rokās. Gadu pēc notikušā cilvēktiesību aizsardzības organizācija ”Human Rights Whatch” (HRW) publiskojusi ziņojumu, kurā bez Muamara Kadafi dzīves pēdējo stundu rekonstrukcijas atklāts arī, ka kaujinieki, kuri sagūstīja Kadafi, ir atbildīgi par desmitiem viņa konvoja locekļu spīdzināšanu un nogalināšanu.
2011. gada martā Lībijā sākās tautas protesti, pieprasot 42 gadus valdījušā Kadafi atkāpšanos. Protestiem turpinoties, Kadafi to apspiešanai sāka lietot militāru spēku, bet demonstrācijas pārauga bruņotā cīņā.
Martā opozīcija nostiprinājās Bengāzī pilsētā, bet Kadafi sūtīja savus spēkus pilsētu ieņemt. Tomēr spēka samērs būtiski mainījās, kad ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, nosakot lidojumu aizlieguma zonu virs Lībijas un atļaujot pielietot visus nepieciešamos līdzekļus vardarbības nepieļaušanai, izņemot tiešu militāru intervenci. NATO un sabiedroto valstu spēki veica tūkstošiem uzlidojumu valdības spēku objektiem, tehnikai un noliktavām, ļaujot nemierniekiem gūt panākumus cīņā pret Kadafi.
Nemierniekiem gūstot pārsvaru, augustā Kadafi, viņa komanda un dēli pameta galvaspilsētu Tripoli, dodoties dažādos virzienos. Kadafi ar savu komandu aizbēga uz līdera dzimto pilsētu Sirtu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!