Ir pagājis gads kopš Lībijas bijušā līdera nāves 2011. gada 20. oktobrī, kad 69 gadus vecais diktators mēģināja izlauzties no savu atbalstītāju pēdējā bastiona Sirtā un krita bruņoto nemiernieku rokās. Gadu pēc notikušā cilvēktiesību aizsardzības organizācija ”Human Rights Whatch” (HRW) publiskojusi ziņojumu, kurā bez Muamara Kadafi dzīves pēdējo stundu rekonstrukcijas atklāts arī, ka kaujinieki, kuri sagūstīja Kadafi, ir atbildīgi par desmitiem viņa konvoja locekļu spīdzināšanu un nogalināšanu.
2011. gada martā Lībijā sākās tautas protesti, pieprasot 42 gadus valdījušā Kadafi atkāpšanos. Protestiem turpinoties, Kadafi to apspiešanai sāka lietot militāru spēku, bet demonstrācijas pārauga bruņotā cīņā.
Martā opozīcija nostiprinājās Bengāzī pilsētā, bet Kadafi sūtīja savus spēkus pilsētu ieņemt. Tomēr spēka samērs būtiski mainījās, kad ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, nosakot lidojumu aizlieguma zonu virs Lībijas un atļaujot pielietot visus nepieciešamos līdzekļus vardarbības nepieļaušanai, izņemot tiešu militāru intervenci. NATO un sabiedroto valstu spēki veica tūkstošiem uzlidojumu valdības spēku objektiem, tehnikai un noliktavām, ļaujot nemierniekiem gūt panākumus cīņā pret Kadafi.
Nemierniekiem gūstot pārsvaru, augustā Kadafi, viņa komanda un dēli pameta galvaspilsētu Tripoli, dodoties dažādos virzienos. Kadafi ar savu komandu aizbēga uz līdera dzimto pilsētu Sirtu.
Kādu laiku Kadafi ar savu tuvāko cilvēku loku uzturējies pilsētas vidienē, bet, cīņām pastiprinoties, viņi sāka pārvietoties no vienas tukšas mājas uz citu, HRW pastāstīja diktatora drošības padomnieks Dao Khamis, kurš bija kopā ar savu priekšnieku.
Šajā laikā viņi ēduši pārtiku, ko atrada pamestajos mājokļos. Tomēr tās bijis krietni par maz, jo ēkas jau pirms tam bija izlaupītas. Komandai pietrūka medikamentu un arvien grūtāk bija atrast dzeramo ūdeni. Cilvēki, kas reiz dzīvoja greznībā, nu bija spiesti iztikt ar makaroniem un rīsiem.
Pats Kadafi lielāko laika daļu pavadījis lasot Korānu un lūdzoties. Viņu komunikācija ar ārpasauli bija pārtraukta. ”Mums nebija dežūras. Mēs visu laiku bijām starp nomodu un miegu," stāsta Khamis.
Jo kaujinieki nāca tuvāk, jo Kadafi palika drūmāks. Viņš palika arvien aizkaitināmāks. ”Galvenokārt viņš bija dusmīgs par elektrības, komunikācijas un televīzijas trūkumu, viņa nespēju komunicēt ar ārpasauli," pastāstīja Khamis. ”Kāpēc te nav elektrības? Kāpēc te nav ūdens?" diktators esot kliedzis uz padotajiem.
Oktobra vidū viens no Kadafi dēliem - Nacioālas Drošības padomnieks Motasims, kurš arī slēpās Sirtē, sapulcināja grupu kopā, lai mēģinātu izlauzties no pilsētas.
Plāns paredzēja sākt operāciju 20. oktobrī 3:30 vai četros no rīta. Tomēr rezervju un ievainoto vīru iekraušana, un pilsētā atlikušo civiliedzīvotāju organizēšana, kuri arī gatavojās bēgt, ieilga līdz astoņiem rītā, kad nemiernieku kaujinieki bija atgriezušies savās pozīcijās. Konvoju veidoja aptuveni 50 automašīnas un 250 cilvēki. Daudzas automašīnas bija piekrautas ar ieročiem un munīciju.
Sākot kustību, konvojs nonāca smagā nemiernieku apšaudē un bija spiests novirzīties uz zemes ceļiem. Kāda raķete eksplodējusi tik tuvu konvojam, ka vairākām automašīnām izsprāguši gaisa drošības spilveni.
Dezorientēti un ar ierobežotām iespējām, Kadafi vīri braukuši tieši nemiernieku kaujinieku pozīcijās. Gaisā lidoja NATO lidmašīnas un konvojs bija lamatās. Pretinieka uguns dēļ sāka sprāgt munīcija automašīnās. Kadafi komanda pameta transportu, glābdami savas dzīvības.
Lībijas aizsardzības ministrs dēls Jounis Abu Bakr Jounis bija starp tiem, kas patvērās pamestā privātmājā. Te viņš ieraudzīja Kadafi ar bruņuvesti un aizsargķiveri galvā. Diktatoram bijis automātiskais ierocis un pistole kabatā. Kadafi dēls Motasims bija ievainots, bet joprojām vadīja glābšanos. Viņš norādīja uz drenāžas cauruli pie galvenā ceļa vairākus desmitus metru tālāk un lika vīriem skriet uz turieni. ”Es centīšos un atradīšu tev izeju no šejienes," Mustafi esot teicis savam tēvam.
Kad grupa nokļuva līdz caurulei, tai tuvojās nemiernieku kaujinieki, kuru virzienā Kadafi apsargs aizmeta granātu, kas atsitās pret betonu un atlidoja atpakaļ. Granātas šķemba ievainoja diktatoru, smagi ievainots bija aizsardzības ministra dēls Jounis, bet apsargs sprādzienā gāja bojā. Grupu ielenca nemiernieku kaujinieki.
Kadafi dzīves pēdējie mirkļi trokšņaina kaujinieku bara rokās redzami vēlāk internetā izplatītājā ar mobilo telefonu filmētajā materiālā, kurš liek apšaubīt opozīcijas sākotnējo paziņojumu, ka Kadafi nogalināts krustugunīs apšaudē.
HRW norāda, ka kaujinieki ir saistīti ar desmitiem konvoja locekļu nogalināšanu. Nemiernieki dzīvus sagūstījuši aptuveni 140 cilvēkus no konvoja. Daļa sagūstīto aizveda uz Misratu, bet 66 nogalinātu cilvēku ķermeņi atrasti viesnīcā tikai dažus simtus metru no Kadafi sagūstīšanas vietas.
HRW pēc 58 lapaspušu garā ziņojuma publiskošanas aicina Lībijas pārejas valdību pildīt savu solījumu un pienācīgi izmeklēt Kadafi un viņa konvoja locekļu nāves apstākļus.
Jau ziņots, ka 2011. gada 20. oktobrī pēc pēdējā Kadafi atbalstītāju bastiona Sirtas krišanas nemiernieki gāzto diktatoru nogalināja. Sākotnēji Lībijas Nacionālās pagaidu padomes amatpersonas skaidroja, ka bijušais līderis miris apšaudē, taču pēcāk, pakļaujoties rietumvalstu spiedienam, solīja veikt izmeklēšanu.
Kadafi valdīja Lībijā kopš 1969.gada, kad apvērsumā no troņa gāza karali Idrisu. 2011. gada februārī valstī sākās protesti, kurus diktators vardarbīgi apspieda. Demonstrācijas izvērtās par sacelšanos un pilsoņu karu . Opozīcijas pusē nostājās pasaules lielvalstis. Militāro operāciju - civiliedzīvotāju aizsardzībai no Kadafi piekritējiem, uzsāka NATO. Lielā mērā pateicoties tai, tagadējā pagaidu valdība Nacionālā padome spēja pārņemt savā kontrolē lielāko valsts daļu.
Ziņojumu ar detalizētu 2011. gada oktobra notikumu aprakstu var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!