Delfi foto misc. - 23382
Foto: AP/Scanpix
Arheologi Gvatemalas rietumos ir atklājuši vienu no vecākajām līdz šim atrastajām maiju kapenēm. Tā izveidota 700 līdz 400 gadus pirms mūsu ēras, vēsta raidsabiedrība BBC.

Kapā, kurš atrodas sena tempļa teritorijā Retaluleu provincē, ir apbedīts kāds sens valdnieks vai reliģiskais līderis, uzskata speciālisti. Ar oglekļa datēšanas metodi noskaidrots, ka kaps uzbūvēts laika posmā no 700. līdz 400. gadam pirms mūsu ēras.

Arheologi apbedījumā atraduši lielu rotaslietu klāstu, ieskaitot kaklarotu, kurā attēlota cilvēka figūra ar dzīvnieka galvu. Kauli kapā gan nav atrasti, bet arheologi pieļauj, ka tie vienkārši nav saglabājušies.


Atrastā kaklarota norāda uz apbedītā augsto sociālo statusu sabiedrībā, jo tā norāda uz varu un augstu ekonomisko stāvokli, un parasti tādas bija cienījamiem veciem vīriešiem, skaidro arheologi.

Apbedītais līderis varētu būt pirmais, kurš ieviesis vēlāk Maiju kultūrai raksturīgos elementus, tādus kā piramīdu būvniecību un karalisko ģimeņu attēlojumu grebumos, atsaucoties uz vēsturniekiem, vēsta aģentūra ”Reuters”. Vadonis ir savienojis plaisu starp Maiju un Olmeku kultūrām Centrālamerikā, norāda pētnieki.

Olmeku kultūra sāka izzust ap 400. gadu pirms mūsu ēras, kad Maiju civilizācija sāka augt un attīstīties, norāda arheologi. Maiji valdīja lielā daļā Centrālamerikas no 250. līdz 800. gadam. Impērija stiepās no mūsdienu Hondurasas līdz centrālajai Meksikai, vēsta BBC.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!