ASV notiek prezidenta vēlēšanas; durvis vēruši pirmie iecirkņi  (16)

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pašreizējam valsts vadītājam Barakam Obamam no Demokrātu partijas ir nedaudz lielākas izredzes uzvarēt nekā Republikāņu partijas kandidātam bijušajam Masačūsetsas štata gubernatoram Mitam Romnijam.

51 gadu vecais Obama ir pirmais melnādainais ASV prezidents. Havaju salās dzimušā Obamas tēvs ir melnādains imigrants no Kenijas, bet māte - baltādaina amerikāniete. Obama ir studējis jurisprudenci Hārvarda universitātē, darbojies dažādās sabiedriskās organizācijās, no 1997. līdz 2004.gadam bijis Ilinoisas štata senators, bet no 2005.gada līdz ievēlēšanai par prezidentu pirms četriem gadiem bija ASV senators no Ilinoisas štata.

65 gadus vecais Romnijs jaunībā bijis mormoņu misionārs. Viņš studējis jurisprudenci un uzņēmējdarbību Hārvarda universitātē. Romnijs ir vadījis menedžmenta konsultāciju firmu "Bain & Company" un līdzdibinājis un vadījis investīciju kompāniju "Bain Capital". Romnija īpašumu kopvērtība ir apmēram 250 miljoni dolāru (137 miljoni latu). Romnijs ir bijis 2002.gada Soltleiksitijas ziemas olimpisko spēļu organizācijas komitejas priekšsēdētājs. No 2003. līdz 2007.gadam Romnijs bija Masačūsetsas štata gubernators.

Līdz ar prezidentu tiks ievēlēts arī ASV viceprezidents. Demokrātu viceprezidenta amata kandidāts ir pašreizējais viceprezidents Džo Baidens, bet republikāņu viceprezidenta amata kandidāts - ASV Kongresa Pārstāvju palātas Budžeta komitejas priekšsēdētājs Pols Raians.

Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām tiek pārvēlēti 33 no 100 senatoriem, visi 435 Pārstāvju palātas deputāti un vairāku štatu gubernatori.

Pirmie vēlēšanu iecirkņi vēruši durvis pusnaktī pēc vietējā laika (septiņos pēc Latvijas laika) Ņūhempšīras štata Diksvilnočas un Hārtslokeišenas ciematos. Citur Savienotajās Valstīs balsošana sāksies, kad Latvijā būs jau pēcpusdiena.

ASV prezidentu neievēl tieši valsts balsstiesīgie pilsoņi, bet gan elektoru kolēģija. Katrs štats uz elektoru kolēģiju deleģē konkrētu skaitu elektoru, kas ir atkarīgs no štata iedzīvotāju skaita. Gandrīz ikvienā štatā kandidāts, kurš ieguvis vairākumu vēlētāju balsu, iegūst arī šā štata elektoru kolēģijas locekļu balsis.

Lai gan tā notiek reti, kandidātam ir iespējams iegūt vairākumu balsu elektoru kolēģijā, neuzvarot valsts mēroga vēlētāju balsojumā. Tā pirmo reizi vairāk nekā simt gadu laikā notika 2000. gadā, kad Džordžs Bušs jaunākais ar ļoti nelielu balsu pārsvaru uzvarēja Floridas štatā, iegūstot visas tā elektoru balsis, ar kuru palīdzību viņš kļuva par prezidentu, lai gan valstī kopumā par demokrātu kandidātu Alu Goru nobalsoja vairāk vēlētāju nekā par Bušu.

Pavisam elektoru kolēģijā ir 538 balsis. Katra štata balsu skaits elektoru kolēģijā līdzinās štata pārstāvju skaitam Kongresa Pārstāvju palātā un Senātā. Tas dod mazajiem štatiem nelielu priekšrocību, jo katram štatam ir divi senatori, savukārt Pārstāvju palātas deputātu skaits ir atkarīgs no štata iedzīvotāju skaita. Tā, piemēram, Kalifornijai ir 55 elektoru balsis jeb nepilni 10%, lai gan Kalifornijā mīt aptuveni 12% no visiem ASV iedzīvotājiem. Savukārt Vaiomingai ir trīs elektoru balsis jeb 0,56% no visām balsīm, kaut gan Vaiomingas iedzīvotāju skaits ir 0,18% no visa Savienoto Valstu iedzīvotāju skaita.

Ja neviens kandidāts neiegūs vairākumu balsu elektoru kolēģijā, prezidents būs jāievēl Kongresa Pārstāvju palātai.

Vēlēšanu uzvarētājs stāsies prezidenta amatā 20. janvārī.

Prezidenta amata termiņš ir četri gadi, un prezidentu nevar ievēlēt vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.