Bijušais Horvātijas premjers Ivo Sanaders
Foto: AFP/Scanpix
Horvātijas tiesa otrdien piesprieda desmit gadu cietumsodu bijušajam premjerministram Ivo Sanaderam, kuru atzina par vainīgu korupcijā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

Sanaders tiesneša Ivana Turudiča nolasīto spriedumu noklausījās, neizrādot nekādas emocijas.

Tiesa noteica, ka bijušajam Horvātijas premjeram 15 dienu laikā valstij jāsamaksā 3,6 miljonus kunu (332,3 tūkstošu latu) liela kompensācija.

Prokuratūra lūdza Sanaderam piespriest maksimālo 15 gadu cietumsodu, uzstājot, ka viņš "nodeva valsts intereses", kas viņam bija jāaizstāv kā premjerministram.

Viņu atzina par vainīgu septiņus miljonus latu vērtu kukuļu ņemšanā no Ungārijas energokompānijas MOL, lai garantētu, ka kompānijai ir pārliecinoša ietekme Horvātijas naftas un gāzes grupā INA, lai gan MOL nebija vairākuma akcijas daļēji valstij piederošajā kompānijā.

Tāpat viņš bija apsūdzēts par labuma gūšanu 1991.–1995.gadā notikušā Horvātijas kara laikā pret Belgradas atbalstītiem serbu nemierniekiem, pieņemot vairāk nekā 350 tūkstošus latu vērtus kukuļus no Austrijas banku grupas "Hypo Group Alpe Adria". Tajā laikā Sanaders bija ārlietu ministra vietnieks.

Bijušais Horvātijas premjerministrs noliedza visas apsūdzības un vainoja prokuratūru par politisko vajāšanu, ko pasūtījusi viņa pēctece Jadramka Kosora.

59 gadus vecais Sanaders ir pirmais bijušais Horvātijas valdības vadītājs, pret kuru tika sākta izmeklēšana saistībā ar korupciju. Viņš bija premjers un valdošās konservatīvās partijas "Horvātijas Demokrātiskā savienība" (HDZ) vadītājs no 2003. līdz 2009.gadam, kad negaidīti atkāpās no premjera amata.

Sanaders 2010.gada janvārī tika izslēgts no HDZ par premjerministres Jadrankas Kosoras kritizēšanu, bet saglabāja vietu parlamentā kā neatkarīgs deputāts.

2010.gada decembrī Sanaders tika aizturēts Austrijā atbilstoši Horvātijas izdotam aizturēšanas orderim dienu pēc tam, kad Horvātijas parlaments viņam atcēla tiesisko imunitāti.

Zalcburgas federālās zemes tiesa pērn 9.maijā nolēma apmierināt Horvātijas lūgumu izdot Sanaderu, un viņš jūlijā atgriezās Horvātijā. Pērn decembrī viņu atbrīvoja pret 12,4 miljonu kunu (770 tūkstošu latu) drošības naudu.

Pret viņu sākta arī cita tiesvedība saistībā ar nelegālu partijas finansēšanu no valsts uzņēmumu līdzekļiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!