Palestīnas pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass svētdien atgriezās Jordānas upes rietumkrastā pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālajā asamblejā Palestīna ieguva novērotājvalsts statusu, viņu sagaidīja gavilējošu ļaužu pūlis, kam Abass paziņoja: "Jā, mums tagad ir valsts."
"Palestīna ir paveikusi vēsturisku sasniegumu ANO," piebilda Abass, runājot par ANO Ģenerālās asamblejas balsojumu, kurā 138 no 193 asamblejas dalībvalstīm atbalstīja Palestīnas statusa paaugstināšanu organizācijā.
"Pasaule skaļā balsī pateica.. jā Palestīnas valstij, jā Palestīnas brīvībai, jā Palestīnas neatkarībai, nē agresijai, nē apmetnēm, nē okupācijai," Abass paziņoja, solot, ka pēc balsojuma ANO Ģenerālajā asamblejā viņa "pirmais un svarīgākais" uzdevums būs sasniegt palestīniešu vienotību un atjaunot centienus samierināt konkurējošos grupējumus "Fatah" un HAMAS.
"Mēs tuvāko dienu laikā izpētīsim soļus, ko nepieciešams spert, lai panāktu samierināšanu," pūlim teica Palestīnas pašpārvaldes līderis, bet cilvēki skandināja, ka "tauta vēlas sašķeltības beigas".
Tomēr Abasa atgriešanās dzimtenē uzvaras garu piezemēja Izraēlas svētdien izplatītais paziņojums, ka tā nepārskaitīs palestīniešiem miljoniem latu vērtus nodokļu ieņēmumus, ko tā iekasē Palestīnas pašpārvaldes vārdām, tādējādi reaģējot uz lūgumu ANO Ģenerālajā asamblejā.
Jau vēstīts, ka ceturtdien ANO Ģenerālā asambleja atbalstīja Abasa lūgumu paaugstināt Palestīnas statusu organizācijā.
Pret bija tikai deviņas valstis, tostarp ASV, Izraēla un Kanāda. Savukārt ASV sabiedrotās Lielbritānija un Vācija, kā arī visas trīs Baltijas valstis bija tās 41 valsts vidū, kas balsojumā atturējās.
Līdz šim Palestīna ANO nebija atzīta valsts, bet tās tautu pārstāvošajai Palestīnas Atbrīvošanas organizācijai ir piešķirts novērotāja statuss, un tās teritorija tiek uzskatīta par Izraēlas okupētu. Pēc balsojuma Palestīna ieguva ANO novērotājvalsts statusu. Šāds statuss organizācijā ir arī Vatikānam.
Palestīnai ar jauno statusu ANO nebūs balsstiesību, bet tā varēs pievienoties ANO aģentūrām un Starptautiskajai krimināltiesai (SKT), kur tai būtu iespējas sūdzēties pret Izraēlu.
Palestīnas līderi paziņojuši, ka vēlas izmantot vēsturisko balsojumu, lai atjaunotu tiešās sarunas ar Izraēlu, kas vairāk nekā divus gadus bijušas iesaldētas.
Abass jau pērn 23.septembrī iesniedza ANO lūgumu atzīt Palestīnas valsti un uzņemt to ANO. 2011.gada 26.septembrī šo lūgumu sāka skatīt ANO Drošības padome, taču tā joprojām nav pieņēmusi nekādu lēmumu un par to nav pat noticis balsojums.
Lēmumu par uzņemšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā pieņem ANO Ģenerālā asambleja, tomēr uzņemšana nav iespējama bez ANO Drošības padomes atbalsta, kur ASV ir draudējušas uzlikt veto lēmumam par Palestīnas uzņemšanu ANO.
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Ģenerālā asambleja pērn oktobrī Parīzē nolēma uzņemt Palestīnu par UNESCO dalībnieci. Par Palestīnas uzņemšanu UNESCO nobalsoja 107 valstis, 14 valstis bija pret un 52 valstis atturējās, tostarp Latvija. Lielākās Palestīnas uzņemšanas pretinieces bija ASV un Izraēla, bet 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis atbalstīja Palestīnas uzņemšanu, taču tikpat daudz arī balsojumā atturējās, savukārt Lietuva, Čehija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija bija pret.
Pēc šā lēmuma Palestīna paziņoja, ka lūgs tai piešķirt pilntiesīgas dalībvalsts statusu arī citās ANO aģentūrās un starptautiskajās organizācijās.
Palestīna iesniegusi arī lūgumu atzīt ANO Ģenerālajā asamblejā valsts neatkarību 1967.gada robežās, bet šīm robežām nepiekrīt Izraēla.
1967.gadā Tuvo Austrumu karā Izraēla sagrāba Jeruzalemes austrumu daļu un to anektēja. Ne Palestīna, ne starptautiskā sabiedrība neatzīst Izraēlas suverenitāti pār Austrumjeruzalemi. Izraēla visu Jeruzalemi uzskata par savu galvaspilsētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
