Uzbrukums noticis kaujinieku nometnei Narinjo provincē pie Ekvadoras robežas. Tā ir lielākā militārā operācija pret FARC kaujiniekiem kopš miera sarunu sākšanas oktobrī, norāda militāristi.
Trieciens seko prezidenta Huana Manuela Sanotosa paziņojumam, ka nemierniekiem ir mazāk nekā gads laika, lai noliktu ieročus. Prezidents uzsvēra, ka tiks nodrošinātas visas garantijas, lai FARC varētu atbruņoties un pievienoties politiskajam procesam, bet atbruņošanās atlikšana nav pieņemama.
Februārī FARC paziņoja, ka pārtrauc visas cilvēku nolaupīšanas, gan politiski motivētās, gan tās, kuru mērķis ir pieprasīt izpirkuma maksu. Tomēr cietušo organizācijas norāda, ka nolaupīšana turpinās un ne visi ķīlnieki ir atbrīvoti.
Kolumbijas valdība un FARC oktobrī sāka miera sarunas, lai panāktu gadu desmitiem ilgušās vardarbības pārtraukšanu.
Iepriekšējais mēģinājums noslēgt mieru 2002. gadā beidzās ar neveiksmi.
Komunistu teroristiskais grupējums Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki (FARC) ar Kolumbijas valdību karo jau kops 1964. gada. To mērķis ir izveidot "Jauno Kolumbiju", kur valda sociālais taisnīgums un vienlīdzība.
Lai gan komunistiem faktiski nav nekāda atbalsta valsts urbanizēto apvidu iedzīvotāju vidū, FARC ir izdevies paplašināt savu darbību lauku apvidos, izmantojot līdzekļus, kas iegūti ar narkotiku kontrabandu un cilvēku nolaupīšanu.
2001. gadā FARC rindās bija 16 000 biedru, bet tagad tos skaits varētu būt ap 8 000, skaidro BBC. Valdības aplēses liecina, ka kopš konflikta sākuma Kolumbijā ir gājuši bojā 600 000 cilvēku, bet aptuveni miljons ir pametuši savas mājas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
