Bojāgājušie demonstranti tika nogalināti ar lodēm vai skrotīm Mursi piekritēju un pretinieku sadursmēs pie prezidenta pils. Tā bija lielākā vardarbība, kopš Mursi jūnijā kļuva par pirmo islāmistu Ēģiptes prezidenta amatā, un opozīcijas līderi apsūdzēja tās organizēšanā islāmistu organizāciju "Musulmaņu brālība".
Mursi piekritēji un pretinieki trešdien sāka apmētāt cits citu ar degbumbām un akmeņiem, kad prezidenta piekritēji mēģināja izbeigt opozīcijas sēdstreiku pie prezidenta pils un noplēsa tur uzslietās teltis.
Desmitiem tūkstoši demonstrantu otrdien ielenca Ēģiptes prezidenta pili Kairā pēc tam, kad īpašo uzdevumu policijai neizdevās viņus apturēt, lietojot asaru gāzi. Protestētāji pārgrieza dzeloņstiepļu nožogojumu dažu simtu metru attālumā no prezidenta pils. Policija šāva uz viņiem asaru gāzi, bet vēlāk atkāpās un ļāva demonstrantiem nokļūt līdz pils sienām.
Demonstranti protestē pret konstitūcijas projektu, 15.decembrī paredzētu tautas nobalsošanu par to un prezidenta Mohammeda Mursi 22.novembrī izdoto konstitucionālo dekrētu, kas paplašina prezidenta pilnvaras un pasargā ikvienu viņa lēmumu no pārsūdzēšanas tiesā.
Vardarbība trešdien notika arī ārpus galvaspilsētas, kad protestētāji aizdedzināja "Musulmaņu brālības" birojus Ismailijas un Suecas pilsētās, bet Aleksandrijā piekāva "Musulmaņu brālības" amatpersonu un satversmes sapulces locekli Sobhi Salehu.
"Musulmaņu brālība" un premjerministrs Hišams Kandils aicināja abu pušu demonstrantus izklīst. ASV, Lielbritānija, Eiropas Savienība un Kairā bāzētā islāma institūcija "Al-Azhar" aicināja uz savaldību un dialogu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
