Nemieros Sīrijā pret prezidenta Bašara al Asada režīmu, kas sākās pagājušā gada martā, bojāgājušo skaits ir pārsniedzis 42 tūkstošus, no kuriem lielākā daļa ir civiliedzīvotāji, ceturtdien paziņoja Londonā bāzētā nevalstiskā organizācija (NVO) "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija".
"Ir gājuši bojā vismaz 29 455 civiliedzīvotāji, kā arī 1426 karavīri, kas pārgājuši opozīcijas pusē, un 10 551 armijas karavīrs," informēja "Sīrijas Cilvēktiesību observatorijas" direktors Rami Abdelrahmans.
Viņš piebilda, ka bojāgājušo vidū ir arī 652 cilvēki, kuru identitāte nav noteikta. "Tādējādi pēdējā 21 mēneša laikā gājuši bojā 42 084 cilvēki
Organizācijas datos pie civiliedzīvotājiem tiek pieskaitīti arī bruņoti nemiernieki, kas nav dezertējuši no armijas.
Bojāgājušo skaitā nav iekļauti vairāki tūkstoši bez vēsts pazudušo, kā arī tūkstošiem kaujinieku, kas atbalstīja Asada režīmu. "Kad krīze beigsies, domājams, ka atradīsim vēl vairāk nogalināti, jo tūkstošiem cilvēku ir pazuduši Sīrijas cietumos," norādīja Abdelrahmans.
Viņš arī piebilda, ka nedz armija, nedz nemiernieki nevēlas atklāt patieso bojāgājušo skaitu savās rindās. "Tā ir daļa no viņu propagandas kara," teica "Sīrijas Cilvēktiesību observatorijas" direktors.
"Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" savus aprēķinus balsta uz Sīrijā esošo ārstu, žurnālistu un aktīvistu sniegto informāciju.
Nemieri sākās 2011. gada 15.martā kā "Arābu pavasara" iedvesmoti protesti ar prasībām veikt reformas, bet tie pārauga bruņotā konfliktā, kad Asada valdība sāka brutāli apspiest demonstrācijas.
Lielākā daļa nemiernieku, tāpat kā Sīrijas iedzīvotāju vairākums, ir sunnīti, tomēr valstī dominē šiītu alavītu minoritātes režīms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!