Eiropas Savienības (ES) līderi bloka prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, pirmdien Oslo saņemot blokam piešķirto Nobela Miera prēmiju, savā uzrunā pieminēja Baltijas valstu pieredzi ceļā uz mieru.
Runu "No kara uz mieru: Eiropas stāsts" sāka van Rompejs, uzsverot, ka "nenoteiktības laikā šī diena ir atgādinājums cilvēkiem visā Eiropā un pasaulē par ES pamatmērķi: veicināt Eiropas tautu brālību tagad un nākotnē. Mums pie tā jāstrādā šodien. Tas bija uzdevums paaudzēm pirms mums. Un tas būs uzdevums paaudzēm pēc mums".
ES prezidents runā kavējās atmiņās par savu tēvu, kam 17 gadu vecumā kara laikā bija jārok savs kaps, bet viņam izdevās izdzīvot, kļūt par tēvu, lai viņa dēls saņemtu Nobela Miera prēmiju, jo īpaši viņš uzsvēra seno ienaidnieču Francijas un Vācijas spēju noslēgt mieru un strādāt, lai gādātu par ilgstošu mieru kontinentā.
"Es redzu vēl daudzas citas aizkustinošas ainas savu acu priekšā. Sešu valstu līderi pulcējušies Romā, "citta eterna" [no itāļu valodas "mūžīgā pilsēta"], lai sāktu jaunu nākotni. [Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līderis no 1964. līdz 1987.gadam] Villijs Brants metas ceļos Varšavā. Dokeri Gdaņskā savas kuģu būvētavas vārtos. [Francijas prezidents no 1981. līdz 1995.gadam Fransuā] Miterāns sadevies roku rokā ar [Vācijas kancleru no 1982.līdz 1998.gadam Helmūtu] Kolu. Divi miljoni cilvēku 1989.gadā savienojušies no Tallinas līdz Rīgai un līdz Viļņai vienotā cilvēku ķēdē. Šie mirkļi sadziedēja Eiropu," vēstures mirkļus atminējās ES prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Eiropa ir izkopusi kompromisu mākslu un "karš ir kļuvis neiedomājams. Tomēr neiedomājams nenozīmē neiespējams".
"Un tādēļ mēs šodien esam pulcējušies šeit. Eiropai ir jātur savs solījums par mieru. Domāju, ka tas joprojām ir mūsu savienības galvenais mērķis. Tomēr Eiropa vairs nevar paļauties vien uz šo solījumu, lai iedvesmotu savus iedzīvotājus.
"Galu galā vēsture nav romāns, grāmata, ko varam aizvērt pēc laimīgo beigu izlasīšanas: mēs esam pilnībā atbildīgi par to, kas vēl tikai notiks," norādīja van Rompejs, runājot par to, ka padomju vara Austrumeiropā un karš Balkānu valstīs ir beidzies vien pirms 20 gadiem, bet vēsturiskās atmiņas par karu sāk gaist un pieaug paaudze, kas nekad nav piedzīvojusi karu.
Tāpat ES prezidents teica, ka ekonomiskās krīzes apstākļos ne jau miers ir pirmais vārds, ar ko asociējas ES, tomēr viņš uzsvēra, ka, atjaunojot darbavietas un izaugsmi ES, vada "griba palikt sava likteņa kungiem, saglabāt kopības sajūtu".
Savukārt Barrozu uzsvēra, ka ES nav tikai miera līgums starp valstīm, bet tās ir arī "kopīgas vērtības, redzējums par brīvību un taisnīgumu".
"Es pavisam skaidri atceros 1974.gadu, kad cilvēku masas izgāja manas dzimtās Lisabonas ielās Portugālē, lai svinētu demokrātijas revolūciju un brīvību. Tādu pašu prieka sajūtu ir pieredzējusi tā pati paaudze Spānijā un Grieķijā. Tā ir justa Centrālajā un Austrumeiropā un Baltijas valstīs, kas tās atguva savu neatkarību. Vairākas eiropiešu paaudzes ir atkal un atkal parādījušas, ka viņu izvēle par labu Eiropai ir arī izvēle par labu brīvībai," stāstīja EK prezidents.
"Mūsu savienība ir kas vairāk par valstu apvienību. Tā ir jauna tiesiskā kārtība, kas nav balstīta uz varas līdzsvaru starp valstīm, bet gan uz brīvu valstu piekrišanu dalīties ar savu suverenitāti," uzsvēra Barrozu.
Viņš norādīja, ka nākamgad ES no sešām dalībvalstīm būs izaugusi līdz 28 valstu savienībai, un tās vienotības simbols ir katra bloka iedzīvotāja rokās. "Tā ir Eiropas Savienības valūta eiro. Mēs turpināsim to atbalstīt," solīja EK prezidents.
Tāpat viņš atgādināja, ka ES ir unikāla struktūra, kur suverēnu valstu likumi pastāv pēc vienotiem likumiem un līdzās darbojas nacionālās un ES līmeņa institūcijas, bet, lai tas saglabātos arī nākotnē ir jāturpina nepārtraukts darbs sistēmas attīstībai.
"Tādēļ, neskatoties uz to, ka tā nav perfekta, Eiropas Savienība var būt - un patiesībā ir - spēcīga iedvesma daudziem visā pasaulē. Jo izaicinājumi, ar ko saskaras viens reģions, var atšķirties mēroga ziņā ar izaicinājumiem, ar ko saskaras cits reģions, bet tie neatšķiras pēc sava rakstura," teica Barrozu.
Viņš uzsvēra ES apņēmību cīnīties pret nabadzību, kā arī cilvēktiesību un sieviešu vienlīdzības neievērošanu visā pasaulē. Barrozu aicināja ikvienu veltīt labas domas cilvēktiesību aktīvistiem, kas ieslodzīti cietumos visā pasaulē, jo "neviena cietuma siena nespēj apslāpēt viņu balsis. Mēs dzirdam viņus šajā telpā".
"Šodien vēlos teikt: varat rēķināties ar mūsu centieniem cīnīties par ilgstošu mieru, brīvību un taisnīgumu Eiropā un pasaulē," EK prezidents paziņoja, uzsverot, ka Eiropa pēdējo 60 gadu laikā ir apliecinājusi, ka ir iespējams pārvarēt atšķirības un valstīm apvienoties.
"Šodien šeit mūsu cerības un mūsu apņemšanās ir tāda, ka Eiropas Savienība ar ikvienu sievieti un ikvienu vīrieti no brīvas gribas palīdzēs pasaulei apvienoties," runu pabeidza Barrozu.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) līderi pirmdien svinīgā ceremonijā Oslo saņēma ES piešķirto Nobela Miera prēmiju.
Balvu no Norvēģijas Nobela komitejas priekšsēdētāja Tūrbjerna Jāglanna ES vārdā saņēma Eiropas Savienības prezidents Hermans van Rompejs, Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Nobela Miera prēmija šogad piešķirta Eiropas Savienībai par to, ka savienība un tās priekšteči ir "vairāk nekā sešas desmitgades devuši ieguldījumu, lai [panāktu] mieru un samierināšanos, demokrātiju un cilvēktiesības".
Latviju ceremonijā pārstāvēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Zviedru fiziķis Alfrēds Nobels 1896.gadā ar savu testamentu nodibināja Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā. Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā 1968.gadā nodibināja Zviedrijas centrālā banka.
Nodibinot savā vārdā nosauktās prēmijas, Nobels vēlējās kaut nedaudz mazināt ļaunumu, ko nodarījis viņa izgudrotais dinamīts. Prēmijas tiek izmaksātas no procentiem, kurus ienes Nobela mantojumā atstātais kapitāls.
Ekonomikas krīzes dēļ Nobela fonds šogad prēmijas samazinājis līdz astoņiem miljoniem Zviedrijas kronu (647 tūkstošiem latu). Kopš 2001.gada prēmijas apmērs bija 10 miljoni kronu (808 tūkstoši latu).
ES amatpersonas paziņojušas, ka ES piešķirto naudas balvu astoņus miljonus Zviedrijas kronu ziedos karos un konfliktos cietušajiem bērniem.