Lībermans uzsvēra, ka Eiropa izliekas nemanām Gazas joslā valdošās islāmistu kustības HAMAS līdera Haleda Mešaala teikto, ka palestīnieši "neatdos ne centimetru" vēsturiskās Palestīnas teritorijas, kurā mūsdienās atrodas arī Izraēla.
"Jau atkal Eiropa ignorē aicinājumus iznīcināt Izraēlu," Lībermans paziņoja intervijā Izraēlas sabiedriskajā radiostacijā.
"Mēs jau esam to pieredzējuši 20.gadsimta 30.gadu beigās un 40.gadu sākumā, kad Eiropa zināja, kas notiek koncentrācijas nometnēs, bet nerīkojās," viņš klāstīja, piebilstot, ka "Eiropa ir pati sev iesitusi pliķi".
"Kad tiek upurēti ebreji, ir jāpajautā sev, kas būs nākamais. Tulūzā terorists, kurš nogalināja ebreju bērnus, nogalināja arī Francijas karavīrus," viņš atgādināja martā notikušo, kad Francijas pilsētā Tulūzā Mohameds Merahs nogalināja trīs ebreju skolēnus un skolotāju pēc tam, kad dažas dienas iepriekš bija nogalinājis trīs Francijas karavīrus.
"Teroristi uzbrūk ebrejiem, bet to mērķis ir visas valstis un rietumnieciskās vērtības. Izraēla ir tikai uzkoda," viņš teica.
Lībermans arī kritizēja Palestīnas prezidentu Mahmudu Abasu par nespēju publiski kritizēt Mešaala runu un to, ka Abass uzstāj uz izlīgumu ar HAMAS.
"HAMAS aicina iznīcināt Izraēlu un atsakās atzīt Izraēlu, un Abu Mazens [Abass] atbalsta šo pozīciju, bet Eiropa turpina klusēt," savu sašutumu pauda Izraēlas ārlietu ministrs.
Viņš kritiku pauda pēc tam, kad ES nosodīja Izraēlas plānu celt jaunas ebreju apmetnes uz Jordānas rietumkrastā. Tas tika pieņemts pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pieņēma lēmumu par Palestīnas statusa paaugstināšanu organizācijā līdz novērotājvalsts statusam.
Ārlietu ministra paziņojumu jau nosodījis viens no Izraēlas opozīcijas līderiem Ichāks Hercogs, kas apsūdzēja Lībermanu par "baiļu un sāpju izplatīšanu Izraēlas iedzīvotāju vidū, velkot paralēles starp esošo situāciju un holokaustu".
Hercogs norādīja, ka Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu lēmums atjaunot plānu par apmetņu būvniecību "apdraud Jeruzalemi, izolē Izraēlu un vājina Abu Mazenu, vienlaikus stiprinot HAMAS".
Savukārt Palestīna apsveica ES pausto kritiku par Izraēlas apmetņu plāniem, aicinot bloku nekavēties ar atbildes pasākumiem, "pārskatot politiskās un tirdzniecības attiecības ar Izraēlu un vienošanās, tostarp ES–Izraēlas asociācijas līgumu".
Palestīna iesniegusi arī lūgumu atzīt ANO Ģenerālajā asamblejā valsts neatkarību 1967.gada robežās, bet šīm robežām nepiekrīt Izraēla.
1967.gadā Tuvo Austrumu karā Izraēla sagrāba Jeruzalemes austrumu daļu un to anektēja. Ne Palestīna, ne starptautiskā sabiedrība neatzīst Izraēlas suverenitāti pār Austrumjeruzalemi. Izraēla visu Jeruzalemi uzskata par savu galvaspilsētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!