Tāpat viņš pauda skepsi par lobija grupas Valsts šaujamieroču asociācijas ierosinājumu ieviest bruņotu apsardzi visās ASV skolās. Obama arī atzina, ka iespējama pretestība ierosinājumiem par jauniem šaujamieroču kontroles noteikumiem.
Jautājums ir, "vai notikušais ir mūs pietiekami sapurinājis un nav kļuvis par kārtējo ierasto epizodi, kurai liela uzmanība tiek pievērsta pāris nedēļas un tad par to tiek aizmirsts", norādīja ASV prezidents, solot, ka viņu decembra vidū notikušais ir skāris tik ļoti, ka tā kļuvusi par "ļaunāko dienu prezidentūras laikā".
"Un tas ir kaut kas, kā atkārtošanos es nevēlos pieļaut," Obama teica svētdien televīzijas kanāla NBC pārraidītā intervijā, kas ierakstīta dienu iepriekš.
Obama ir aicinājis Kongresu pieņemt likumus, kas aizliedz aizliegums civiliedzīvotājiem glabāt un nēsāt kaujas ieročus, kā arī paredzēts aizliegums tirgot lielas ietilpības magazīnas un novērst likumu nepilnības, kas dod iespēju iegādāties šaujamieročus bez pircēja personības iepriekšējas pārbaudes.
ASV prezidents pauda cerību, ka parlaments grozījumus pieņems nākamgad, tomēr vienlaikus atzina, ka ASV konstitūcija nosaka tiesības ikvienai personai nēsāt ieroci.
Obama devis rīkojumu viceprezidentam Džo Baidenam vadīt darba grupu, kas izpētītu iespējas novērst masu apšaudes, tostarp uzlabojot garīgās veselības aprūpes pieejamību un samazinot vardarbību popkultūrā.
Pirms uzbrukuma sākumskolā 20 gadu vecais jaunietis mājās nošāva savu māti, bet vēlāk izdarīja pašnāvību.
Tas bija pēdējais incidents pēdējo divu gadu laikā, pēc kura pastiprinājās aicinājumi veikt reformas, lai samazinātu šādu uzbrukumu iespējamību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
