Politologs: igauņi draudzībā ar skandināviem Latviju un Lietuvu neaizmirsīs  (35)

Vienlaikus viņš atzinis, ka Igauniju kaitina Lietuvas neizlēmība Visaginas atomelektrostacijas jautājumā, bet pagājušā rudenī notikušo vēlēšanu laikā igauņi sekojuši Lietuvas notikumiem vērīgāk nekā jebkad, baidoties, ka pie varas Lietuvā nāks Maskavas ietekmei pakļauti populisti.

Jautāts, vai viņš vispār saskata nākotnē Lietuvu, Latviju un Igauniju kā vienotu reģionu ar kopīgiem mērķiem, eksperts atbildējis apstiprinoši.

"Noteikti. Tomēr domāju, ka būtu jārunā par plašāku reģionu (..), kas aptvertu visu Baltijas jūru. Lietuva, Latvija un Igaunija ir pārāk mazas, lai pat kopīgiem spēkiem starptautiskā mērogā varētu kaut ko būtisku panākt. Tas pats sakāms par Ziemeļvalstīm, kuras sāk to saprast. Taču Baltijas jūras reģions, darbojoties kopā, jau spētu ietekmēt pasaules vai vismaz Eiropas politiskos procesus," norādījis Kasekamps.

"Lielākā problēma, ka ģeogrāfiskā ziņā Baltijas jūras reģionu veido ne tikai Ziemeļvalstis kopā ar Lietuvu, Latviju un Igauniju, bet arī Vācija un Polija, taču abas šīs valstis neuzskata sevi par Baltijas jūras reģiona zemēm," viņš piebildis. "Ja vācieši un poļi sapratīs, ka arī viņi pieder pie Baltijas jūras reģiona, un iesaistīsies tā kopīgajos centienos, reģions kļūs par svarīgu starptautiskās politikas spēlētāju. Bet arī bez tā piecām Ziemeļvalstīm un trim Baltijas valstīm kopā Eiropā jau ir zināms svars."

"Katrā ziņā lietuviešiem nevajadzētu baidīties, ka igauņi draudzēsies tikai ar Ziemeļvalstīm un aizmirsīs Lietuvu un Latviju. Kultūras ziņā mēs esam tuvāki somiem, bet no malas mūs kopā ar Latviju un Lietuvu tik un tā uzlūko kā līdzgaitniekus. Nedomāju, ka Ziemeļvalstis varētu uzņemt savā lokā Igauniju, bet piemirst Lietuvu un Latviju," izteicies politologs.

Pieskardamies Visaginas AES jautājumam, viņš atzinis, ka Igaunijā šā projekta izredzes pēc Lietuvas Seima vēlēšanām un lietuviešu noraidošā balsojuma referendumā tiek vērtētas visai pesimistiski un prāva daļa igauņu ir vīlušies un pat aizkaitināti, ka iecerētās spēkstacijas liktenis atkal kļuvis neskaidrs.

Kasekamps izteicis cerību, ka lēmumu šai jautājumā jaunā Lietuvas valdība pieņems tikai pēc ļoti rūpīgas visu apstākļu izvērtēšanas, un vienlaikus norādījis, ka lielākā daļa igauņu, visticamāk, tomēr nevēlētos atomelektrostaciju savā valstī.

Vērtējot situāciju Lietuvā pēc oktobrī notikušajām vēlēšanām, eksperts atzinis, ka igauņiem vēl nekad agrāk nav tā rūpējusi Lietuvas politika.

"Pēc Darba partijas panākumiem pirmajā vēlēšanu kārtā mēs bijām šokēti. Igaunijā valda pārliecība, ka Darba partija ir populisti, kurus būtiski ietekmē Krievija, un daudzi sākumā bija ļoti vīlušies par vēlēšanu rezultātiem. Tagad, kad sociāldemokrāti izveidojuši valdību, igauņi saprot, ka dramatiskas pārmaiņas nav notikušas, Lietuva joprojām cenšas iekļūt eirozonā un drīz pārņems Eiropas Savienības prezidentūru. Šādos apstākļos Lietuvai nav īpašu iespēju manevrēt un radikāli mainīt ārpolitiku," viņš spriedis.

"Tomēr jāatzīst, ka referenduma rezultāti un fakts, ka pie varas nāk kreisie populisti, sākotnēji mūs tiešām pārsteidza. Latvijai un Igaunijai jau ļoti sen ir labēji centriskas valdības, un ar jūsu iepriekšējo valdību mums bija viegli sadarboties. Andrjus Kubiļus, Valdis Dombrovskis un Andruss Ansips bija ne tikai politiskā ziņā tuvi, bet starp viņiem bija izveidojušies arī tuvi personiski kontakti, tādēļ valstu attiecības bija ļoti labas," sacījis Igaunijas ārpolitikas institūta direktors. "Protams, bija arī problēmas, bet manuprāt Kubiļus laikā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas attiecības bija sasniegušas augstāko punktu, kas diemžēl jau palicis pagātnē, un nav zināms, kad šīs attiecības atkal būs tik labas."

Vēlreiz pievēršoties Visaginas AES projekta perspektīvām, viņš atzinis - igauņi cerējuši, ka reizē ar Seima vēlēšanām notikušajā referendumā nepiedalīsies vajadzīgie 50% vēlētāju un tas netiks atzīts par notikušu.

Kā atgādinājis Kasekamps, AES projekta iniciatīva radusies jau agrākās sociāldemokrātu valdības laikā, bet visu laiku kaut kas bremzējies, taču pēdējo pāris gadu laikā sācis likties, ka projekts izkustējies no vietas un spēkstacija tomēr varētu tikt uzcelta.

Taču jaunās premjera Aļģirda Butkeviča valdības izteikumi liek domāt, ka atkal vairs nekas nav skaidrs, tādēļ daudziem Igaunijā radies iespaids, ka Lietuva nav uzticama partnere.

"Galu galā kaitina arī tas, ka mēs piecus sešus gadus esam strādājuši, cenšoties panākt, lai šī spēkstacija tiek uzcelta, bet tagad izrādījies, ka viss šis darbs varētu būt veltīgs," viņš sacījis. "Igaunijai un Latvijai jāplāno savas enerģētikas nākotne ilgākam laika posmam, un arī AES ir daļa no šiem plāniem. Enerģētika ir tāda joma, kur vajadzīga plānošana ilgākā perspektīvā, pat gadu desmitiem uz priekšu - (..) tādēļ lai jūs nepārsteidz mūsu neapmierinātība."

"Igaunijā reizēm tiek runāts, ka mums varbūt pašiem jāuzceļ sev neliela atomelektrostacija. Man personiski šāda doma liekas muļķīga, bet šādas runas vispār sākušās tādēļ vien, ka nav skaidrs, ko gaidīt no Lietuvas," piebildis politologs.

Viņš atzinis, ka zināma skepse attiecībā uz atomenerģētikas nākotni vērojama arī Igaunijā, lai gan lielai daļai igauņu liktos pieņemami, ka jaunā kodolspēkstacija tiktu celta Lietuvā, kurā jau darbojusies 2009.gadā slēgtā Ignalinas AES. "Tomēr nedomāju, kad daudzi igauņi vēlētos jaunu AES paši savā valstī," piebildis Kasekamps.

"Skepse, protams, pastāv, bet diskusijas notiek visur, arī pie jums. (..) Atomenerģijai cilvēki dažkārt nevēlas uzticēties principā, bet nedrīkstam aizmirt arī enerģētiskās neatkarības, enerģētiskās drošības jautājumus - šīs lietas kaut kā jāsaskaņo," viņš uzsvēris.

Jautāts par iespējamajām alternatīvām AES projektam, eksperts atbildējis, ka elektroenerģiju vienmēr var pirkt arī no kaimiņiem. "Ja nekļūdos, daļu elektroenerģijas jūs arī tagad pērkat no Igaunijas, bet mēs savu elektroenerģiju ražojam no degslānekļa, un tā nav videi draudzīga tehnoloģija, turklāt agri vai vēlu slānekļa krājumi beigsies," norādījis politologs.

Runājot par citām Baltijas valstu sadarbības prioritātēm, viņš minējis "Rail Baltica" projektu.

"Igaunija no pārējās Eiropas izolēta vairāk nekā Lietuva. Beidzamajā laikā mūsu valstī bieži izskan bažas, ka mūsu nacionālā aviosabiedrība bankrotēs. Lietuva šādu situāciju jau ir pieredzējusi. Tas mums ļoti ierobežotu satiksmi ar pārējo pasauli, tādēļ mums "Rail Baltica" projekts ir ļoti svarīgs. Plašāk raugoties, tas ir svarīgi arī visa reģiona drošībai," izteicies eksperts.