Alžīrijas armija svētdien sagūstīja piecus islāmistu kaujiniekus gāzes atradnē, kur no trešdienas līdz sestdienai bija notikusi kaujinieku sarīkota asiņaina ķīlnieku krīze, bet trīs kaujinieki vēl nav notverti, ziņoja Alžīrijas privātais telekanāls "Ennahar".
Kaujinieki tika atrasti un sagūstīti Inamenasas gāzes atradnē, kur sestdien Alžīrijas īpašo spēku uzbrukumā tika nogalināti 11 kaujinieki, tomēr pirms tam kaujinieki paspēja nogalināt atlikušos septiņus ķīlniekus.
Armija, svētdien pārmeklējot atradnes kompleksu, atrada arī kaujinieku nogalinātu 25 ķīlnieku līķus.
Pirms tam tika ziņots, ka četras dienas ilgās ķīlnieku krīzes laikā gājis bojā vismaz 21 ķīlnieks un 32 islāmistu kaujinieki. Vēl divus cilvēkus - vienu Lielbritānijas un vienu Alžīrijas valstspiederīgo - kaujinieki nogalināja trešdien ķīlnieku saņemšanas laikā. Alžīrijas sakaru ministrs Mohameds Saīds gan pauda bažas, ka bojāgājušo ķīlnieku skaits var izrādīties lielāks, jo nav ziņu par vairākiem šīs atradnes strādniekiem no ārvalstīm.
Iekšlietu ministrija paziņoja, ka īpašajiem spēkiem izdevies atbrīvot 685 alžīriešus un 107 ārzemniekus.
Sestdien Alžīrijas īpašie spēki sarīkoja uzbrukumu, kurā tika nogalināti 11 islāmistu kaujinieki, tomēr pirms tam kaujinieki paspēja nogalināt atlikušos septiņus ķīlniekus. Ceturtdien armijas uzbrukumā tika nogalināti 21 nolaupītājs un 12 ķīlnieki.
Ar starptautisko teroristu grupējumu "Al Qaeda" saistīti apmēram 30 islāmistu kaujinieki, kas bija bruņojušies ar smagajiem automātiem un raķešmetējiem, trešdien Inamensas gāzes atradnē saņēma ķīlniekus.
Uzbrucēji ķīlniekus saņēma autobusos, ar kuriem ārvalstu strādnieki tika vesti uz lidostu. Tiek vēstīts, ka ķīlnieku saņemšanas brīdī tika nogalināts viens Lielbritānijas un viens Alžīrijas valstspiederīgais. Tad uzbrucēji pārvietojās uz kompleksu, kur dzīvoja strādnieki un atradās ražotne, saņemot gūstā simtiem cilvēku.
Pēc ceturtdienas armijas uzbrukuma 15 kaujinieki apmēram 35 ķīlniekus ar automašīnu pārveda no strādnieku dzīvojamā kompleksa uz ražotni. Izbēgušie atklāja, ka ķīlniekiem ap kaklu bija apliktas sprāgstvielas, lai viņi nemēģinātu bēgt.
Tomēr precīzu ziņu par upuru skaitu pagaidām nav. Piemēram, Mauritānijas ziņu vietne ANI vēstīja, ka vienā helikoptera uzbrukumā gājuši bojā 35 ķīlnieki. Izbēgušie alžīriešu strādnieki stāstīja, ka ir redzējusi daudzus mirušos no dažādām valstīm, tostarp Japānas.
Starp bojāgājušajiem ir vēl nenoskaidrots skaits ārzemnieku, tostarp no Lielbritānijas, Francijas, Rumānijas un ASV, un par daudziem ārzemniekiem vēl nav ziņu.
Japānas būvfirma JFC svētdien paziņoja, ka vēl nav ziņu par 10 Japānas pilsoņiem un septiņiem citu valstu pilsoņiem, kas strādāja šajā firmā, bet apstiprināja, ka 61 no 78 tās strādniekiem ir drošībā.
Aculiecinieki alžīrieši vēlāk paziņoja, ka islāmisti ķīlnieku krīzes laikā nogalinājuši deviņus japāņus.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons svētdien paziņoja, ka ir nogalināti vismaz trīs Lielbritānijas pilsoņi, bet nav ziņu par vēl trim Lielbritānijas pilsoņiem un vienu šīs valsts iedzīvotāju, kas arī var būt gājuši bojā šajā ķīlnieku krīzē.
Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledrians sestdien apstiprināja, ka nogalināts viens šīs valsts pilsonis. Rumānijas premjers Viktors Ponta paziņoja, ka viens rumānis ir nogalināts, bet četriem izdevies izbēgt. Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss paziņoja, ka ir nogalināts viens šīs valsts pilsonis, kurš strādāja britu kompānijā BP un bija dzīvojis Londonā.
Malaizija paziņoja, ka ķīlnieku krīzes laikā nogalināts viens tās pilsonis, kurš strādāja Japānas firmā JFC, un vēl viena Malaizijas pilsoņa liktenis nav zināms.
Lielākā daļa ķīlnieku tika atbrīvoti ceturtdien notikušajā Alžīrijas armijas uzbrukumā, kurš ir nosodīts kā pārsteidzīgs. Tomēr ASV prezidents Baraks Obama, Francijas prezidents Fransuā Olands un ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta nevainoja ķīlnieku nāvē Alžīriju un paziņoja, ka šajā traģēdijā ir vainojami tikai teroristi.
Alžīrijas valdība ir paziņojusi, ka kaujinieki valstī ieradās no Lībijas, bet paši uzbrucēji apgalvoja, ka ir no Nigēras.
Inamenasas gāzes atradni, kas atrodas pie Lībijas robežas, pārvalda Lielbritānijas kompānija BP, Norvēģijas uzņēmums "Statoil" un Alžīrijas valsts uzņēmums "Sonatrach". Pēc uzbrukuma gāzes ieguva šajā atradnē tika pārtraukta.
Kompānijas pēc pēdējā uzbrukuma paziņoja, ka viss gāzes atradnes komplekss ir mīnēts un tā attīrīšanai būs nepieciešams ilgs laiks Tiek pieļauts, ka kaujinieki kompleksu, kas ir viens no lielākajiem Alžīrijā, plānoja uzspridzināt.
Saskaņā ar Alžīrijas amatpersonu teikto ķīlnieku sagrābšanu gāzes atradnē vadīja kaujinieku līderis Mohtars Belmohtars, kurš līdz pagājušā gada beigām bijis komandieris grupējumā ""Al Qaeda" islāma Magrebā", bet pēc tam izveidojis savu bruņotu grupējumu. Belmohtars ir pazīstams ar cilvēku nolaupīšanām pret izpirkumu. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās divi Belmohtara vadīti grupējumi - "Haleda Abulabasa brigāde" un "Ar asinīm parakstījies bataljons".
Islāmisti apgalvoja, ka ieradušies no Mali un šādi viņi rīkojušies, lai atriebtos Alžīrijai par to, ka tā atļāvusi izmantot savu gaisa telpu Francijas iznīcinātājiem, kas dod triecienus islāmistiem Mali ziemeļos. Vēlāk uzbrucēji pieprasīja ķīlnieku apmaiņu pret ASV cietumos ieslodzītajiem islāmistiem. Uzbrucēji galvenokārt uzraudzīja ārvalstu strādniekus, bet vietējie alžīrieši tika atbrīvoti vai spēja aizbēgt.