Pētījumā, kurā iekļauta aptuveni puse Andu šļūdoņu, straujajā kušanā vainota no 1950. līdz 1994. gadam notikusi vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās par 0,7 °C. Šie dati publicēti žurnālā “Cryosphere”.
Šļūdoņi samazinās visā tropisko Andu teritorijā, bet izteiktāka kušana novērojama tieši maziem ledājiem zemākos augstumos, norāda pētnieki. Šļūdoņi, kas atrodas zemāk par 5400 metriem, kopš septiņdesmito gadu beigām zaudē vidēji 1,35 metrus ledus biezuma gadā, kas ir divreiz vairāk, nekā lielākā augstumā esošajiem ledājiem, skaidro BBC.
“Ar šādu ikgadējo zaudējumu viņi, iespējams, pilnībā izzudīs nākamajās desmitgadēs, jo šo mazo ledāju biezums reti kad pārsniedz 40 metrus,” stāsta pētījuma vadošais autors Antoins Rabatels no Francijas.
Pētnieki norāda, ka pēdējās desmitgadēs reģionā nav notikušas lielas izmaiņas nokrišņu daudzumā, tāpēc tas nevarētu būt iemesls straujajam šļūdoņu sarukumam. Zinātnieki norāda, ka nākotnē reģions varētu saskarties ar dzeramā ūdens trūkumu.
Daži zinātnieki norāda, ka uz izzušanas robežas ir arī Čakaltajas šļūdonis, kurš ir pazīstam kā pasaules augstākā slēpošana trase, piebilst BBC.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
