Mali armija, kas cīnās lai atgūtu islāmistu kontrolētos valsts ziemeļus, ir veikusi "masveida nāvessodu sērijas" , paziņoja Starptautiskā Cilvēktiesību federācija (FIDH). Par to ceturtdien vēsta raidsabiedrība BBC.
Federācija norāda, ka daudzi cilvēki ir nogalināti tikai tāpēc, ka nav varējuši uzrādīt dokumentus. Garnizona pilsētā Sevarē vismaz septiņi cilvēki nogalināti armijas nometnē, pie autobusa pieturas un slimnīcas. FIDH atsaucas uz "drošu" informāciju, ka pilsētā ir nogalināti vēl 20 cilvēki, kuru ķermeņi pārsvarā samesti akās. Nāvessodi fiksēti arī Mopti un Niono pilsētā. "Citas apsūdzības par nāvessodiem turpina pienākt no visiem valsts rietumu un centrālajiem rajoniem, teikts paziņojumā.
Islāmistu nemiernieki, kuri kopš pagājušā gada pavasara kontrolē valsts ziemeļus, turpināja virzīšanos galvaspilsētas Bamako virzienā. 11. janvārī, lai palīdzētu vājajai Mali armijai cīnīties pret nemierniekiem un nepieļautu Mali kļūšanu par "terorisma bāzi", militāro intervenci valstī sāka Francija.
Cilvēktiesību aizstāvju ziņojums norāda, ka galvenokārt melnādaino afrikāņu Mali armija izrēķinās ar arābiem un tuaregiem no valsts ziemeļiem. Šis kara rasu konflikta aspekts palicis nepamanīts aiz uzsvara, ka Rietumu karavīri cīnās ar islāmistu nemierniekiem, norāda BBC.
Daži no nogalinātajiem apsūdzēti par sadarbību ar nemierniekiem un ieroču glabāšanu, vai uzskatīti par "iefiltrējušos" ienaidnieku, informē FIDH. Citi nogalināti viņu etniskās piederības vai dokumentu neesamības dēļ. Karavīri pārmeklējuši desmitiem etnisko tuaregu mājas arī galvaspilsēta Bamako.
Mali armijas kapteinis Modibo Traore aģentūrai AP atbildēja, ka apsūdzības ir "pilnīgi nepatiesas", bet vairāk komentāru nesniedza.
Tikmēr ANO Bēgļu aģentūra informē, ka pēdējo divu nedēļu laikā kauju dēļ no valsts prom devušies 7100 cilvēku. Gandrīz 10 000 ir pārvietojušies uz bēgļu nometnēm Mali iekšienē.
Francija jau kopš 11. decembra piedalās militārā operācijā pret islāmistu nemierniekiem Mali, kuri valsts ziemeļos bija nostiprinājušies kopš 2012. gada pavasara un turpināja ieņemt valsts kontrolētās teritorijas, dodoties galvaspilsētas Bamako virzienā. Palīgā Mali armijai ir nosūtīti jau 2000 franču karavīru.
Pēc martā notikušā valsts apvērsuma, islāmisti un tuaregu nemiernieki, izmantojot jukas, iekaroja valsts ziemeļus. Vēlāk islāmistu un tuaregu alianse izjuka. Islāmisti ieņēma šīs teritorijas galvenās pilsētas, ieviesa brutālu šariata versiju un iznīcināja senas svētnīcas Timbuktu pilsētā, izpelnoties starptautisku sašutumu, atsaucoties uz aģentūru BNS, jau vēstīja "Delfi".
Janvārī islāmistu grupējums "Ansar Dine" sāka virzīties tālāk uz dienvidiem un ieņēma nozīmīgo Konnas pilsētu. Francijas iejaukšanās konfliktā savā bijušajā kolonijā daudziem bija pārsteigums, norāda BBC.
ANO drošības padome decembrī pilnvaroja Rietumāfrikas valstu bruņotos spēkus uzsākt cīņu pret ar "Al Qaeda" saistītajiem Mali islāmistiem. Tomēr operāciju sākotnēji bija paredzēts sākt ne ātrāk kā septembrī. Tas deva iespēju islāmistiem turpināt uzbrukumus.
Atsaucoties uz aģentūru BNS, "Delfi" jau vēstīja, ka Mali pagaidu prezidents Dionkunda Traore ceturtdien ANO lūdza Francijas prezidentam Fransuā Olandam militāru palīdzību, kas palīdzētu apturēt islāmistu nemiernieku virzīšanos uz priekšu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
