Provizoriskie rezultāti: par pirmo tautas vēlēto Čehijas prezidentu kļuvis Zemans  (3)

Zemans otrajā vēlēšanu kārtā, kas notika piektdien un sestdien, ieguvis 55,7% balsu, liecina biroja publiskotie dati pēc balsu saskaitīšanas 94% vēlēšanu iecirkņu.

Otrs kandidāts pašreizējais Čehijas ārlietu ministrs labēji noskaņotais Karels Švarcenbergs vēlēšanu otrajā kārtā ieguvis 44,3% balsu.

Vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām 68 gadus vecais Zemans ieguva 24,22% balsu, bet 75 gadus vecais Švarcenbergs - 23,4% balsu.

Šajās vēlēšanās pirmo reizi valsts galvu ievēlē tauta, nevis izraugās parlaments.

Pavisam uz prezidenta amatu vēlēšanu pirmajā kārtā bija deviņi kandidāti.

Pagājušajā gadā pieņemtie konstitūcijas grozījumi paredz, ka Čehijā pirmo reizi kopš komunistu režīma un Čehoslovākijas sabrukuma prezidents būs tautas vēlēts.

Jaunais tautas vēlētais prezidents nomainīs pašreizējo valsts vadītāju Vāclavu Klausu, kura otrais prezidentūras piecu gadu termiņš beigsies 7.martā. Jaunais prezidents amatā stāsies nākamajā dienā. Klausam konstitūcija neļauj kandidēt uz trešo amata termiņu.

Jaunievēlētais prezidents būs trešais Čehijas vēsturē, kopš tā 1993.gadā atdalījās no Čehoslovākijas.

Pēc komunistu režīma krišanas 1989.gadā čehu disidents Vāclavs Havels kļuva par pēdējo Čehoslovākijas prezidentu. Pēc Čehoslovākijas sadalīšanās viņš bija pirmais Čehijas prezidents no 1993. līdz 2003.gadam. Pēc tam pie varas nāca Klauss.

Lai gan prezidents kā valsts galva stāv pāri ikdienas politikai, viņam tomēr ir pilnvaras iecelt premjerministrus, centrālās bankas padomes locekļus un tiesnešus, kā arī tiesības uzlikt veto likumiem.

Prezidents arī var pieprasīt izmaiņas iekšpolitikā un ārpolitikā. Šo prerogatīvu izmantoja Klauss, kuru daudzi Čehijā uzskata par šķeltniecisku figūru, ņemot vērā viņa iebildumus pret Eiropas integrāciju.