Krievijas valdība trešdien paziņoja, ka aptur vienošanos ar ASV par sadarbību cīņā pret noziedzību un narkotikām, jo šī vienošanās "neatbilst mūsdienu realitātei un tās potenciāls ir izsmelts".
Krievijas valdības interneta vietnē tika publicēts premjerministra Dmitrija Medvedeva rīkojums par 2002.gada 25.septembrī noslēgtās starpvaldību vienošanās apturēšanu.
Valdība paziņoja, ka vienošanās tika noslēgta, kad pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem bija uzlabojušās abu valstu attiecības un Krievijai trūka finanšu līdzekļu efektīvai cīņai pret narkotikām.
Vienošanās darbības laikā ASV "regulāri sniedza .. finansiālu palīdzību noziedzības apkarošanas projektu īstenošanai", teikts Krievijas valdības paziņojumā. Tajā norādīts, ka Krievijas ekonomika pēdējos 10 gados ir augusi, palielinoties globālajām energoresursu cenām, un valsts tagad ir pietiekami bagāta, lai pati finansētu cīņu pret narkotikām.
Projekti, kuru finansēšanai ASV piešķīra līdzekļus, paplašināja Krievijas iespējas cīņā pret nelegālu narkotiku apriti, noziedzību, tai skaitā cilvēku kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, noziegumiem datorizētās informācijas jomā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju un terorismu. ASV līdzekļu asignējumi arī veicināja drošības nostiprināšanu uz valsts robežām un reformas īstenošanu kriminālās tiesvedības jomā.
Vienošanās ir apturēta laikā, kad šāds solis var tikt interpretēts kā jauna Maskavas atbilde uz ASV pieņemto Magņitska likumu, kas paredz iebraukšanas un finanšu sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kuras, pēc Vašingtonas vērtējuma, ir saistītas ar advokāta Sergeja Magņitska nāvi Krievijas cietumā 2009.gadā.
Magņitska likumu, kas paredz normalizēt tirdzniecības attiecības ar Krieviju, bet vienlaikus nosaka sankcijas pret tiem, kuri tiek vainoti advokāta Sergeja Magņitska nāvē, 14.decembrī parakstīja ASV prezidents Baraks Obama.
Likums paredz, ka ne vēlāk kā 120 dienu pēc tam, kad likumu ir parakstījis ASV prezidents, Kongresa komitejai ir jāizveido atklāts saraksts ar to personu vārdiem, kas ir uzskatāmas par saistītām ar Magņitska aizturēšanu, spīdzināšanu un nāvi, kas mēģinājušas slēpt notikušo, guva finansiālu labumu vai piedalījās noziedzīgajās darbībās, kuras atklāja Magņitskis.
"Magņitska sarakstā" plānots iekļaut personas, kas ir atbildīgas par ārpustiesas slepkavībām, spīdzināšanām un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti pret personām, kas centušās atklāt nelegālas Krievijas ierēdņu darbības, iegūt vai aizstāvēt taisnīguma brīvību, vārda brīvību, pulcēšanās brīvību vai brīvību uz taisnīgu tiesu un demokrātiskām vēlēšanām.
Magņitskis bija Lielbritānijas investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Krievijā, kurš tika apsūdzēts lietā par fonda izvairīšanos no nodokļiem. Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Magņitskis centies atmaskot korupciju, ar kuru Krievijā saskāries fonds, un 2009.gada novembrī miris apcietinājumā tādēļ, ka viņam nav sniegta medicīniskā palīdzība. 37 gadus vecā jurista nāve saasināja Krievijas un Rietumvalstu attiecības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
