Ziemeļkorejas kodolsapnis: pieci svarīgākie jautājumi  (65)

Ziemeļkorejas aktivitātes rada ārvalstu bažas, ka valsts varētu iegūt pietiekami maza izmēra kodolieročus, kas būtu izmantojami kā kodolgalviņas un ar starpkontinentālo raķešu palīdzību spētu sasniegt pat niknāko Phenjanas ienaidnieku – ASV.

Lai gan liela daļa no izolētājā Korejas pussalas valstī notiekošā ārzemēm ir noslēpumainības plīvurā tīts, tas netraucē analītiķus un amatpersonas izteikt prognozes par notiekošo. Raidsabiedrība CNN apkopoja piecas svarīgas lietas par Ziemeļkorejas plānoto kodolizmēģinājumu. 

Pastiprinot spriedzi, pagājušajā nedēļā Ziemeļkoreja interneta vietnē "Youtube" ievietoja video, kurā attēlots kāda jauna cilvēka sapnis par kosmiskā kuģa lidojumu un raķešu uzbrukumā sagrautu Ņujorku. Filmiņa no "Youtube" gan izņemta pēc datorspēļu ražotāja "Activision Games" pieprasījuma, kuri degošās pilsētas ainās saskatījuši savas spēles fragmentu, norāda aģentūra "Reuters", tomēr citas video kopijas joprojām ir pieejamas. 

Ziemeļkoreja apgalvo, ka "augstā līmeņa" kodolizmēģinājums ir daļa no militārajiem līdzekļiem, ar kuriem iebiedēt ASV, ko Phenjana raksturo kā "Korejas iedzīvotāju zvērināto ienaidnieku".

Par plānoto izmēģinājumu Ziemeļkoreja paziņoja tikai divas dienas pēc tam, kad ANO Drošības padome nolēma pastiprināt pret valsti vērstās sankcijas, atbildot uz tās raķetes palaišanu pagājušā gada decembrī, ko ārvalstis uztvēra kā Phenjanai aizliegto ballistisko tehnoloģiju izmēģinājumu. 

Notikumi attīstās līdzīgi kā 2006. un 2009. gadā, kad Ziemeļkoreja veica savus pirmos divus kodolizmēģinājumus. Bet valsts līderi Kimu Čenunu, šķiet, pat visas pasaules, tai skaitā Phenjanas galvenās sabiedrotās - Ķīnas, spiediens un sankcijas neatturēs arī no trešā izmēģinājuma, par analītiķu prognozēm stāsta raidsabiedrība CNN.

Ziemeļkorejas ideoloģija "Songun", kas armiju padara par politikas galveno akcentu un resursu  sadales prioritāti, pieprasa stingru atbildi uz ANO Drošības padomes sankcijām, skaidro CNN, atsaucoties uz Starptautiskās Krīzes grupas analītiķi Danielu Pinkstonu. Pētnieks uzsver, ka starptautiskās tiesības un institūcijas, kolektīvo drošību, ieroču kontroli un citus sadarbības līgumus Ziemeļkoreja uztver kā shēmas, kas apdraud valsts drošību.

Jauns izmēģinājums ir arī Ziemeļkorejas iespēja uzsvērt tās kodolprogrammas sasniegumus, kas potenciāli pietuvina valsti tādu kodolieroču radīšanai, kurus var uzstādīt uz tāla darbības rādiusa raķetēm. Tas ļautu Phenjanai padarīt savu kodolarsenālu daudz draudīgāku pasaulei, žurnālā "Foreign Policy" rakstīja Stenfordas Universitātes profesors Zigfrīds Hekers.

Ņemot vērā, ka Ziemeļkoreja ir viena no izolētākajām un noslēpumainākajām planētas valstīm, kas ar aizdomām uzlūko visu pārējo pasauli, gūt pilnīgu skaidrību par to, ko tieši un kad tā plāno darīt, ir visai sarežģīti.

Phenjanas paziņojumā par plānoto kodolizmēģinājumu nebija noteikts laika grafiks, tāpēc analītiķi un valdību ierēdņi visā pasaulē pēta novērošanas satelītu uzņemtās izmēģinājumu poligona fotogrāfijas un meklē norādes Ziemeļkorejas mediju paziņojumos, skaidro CNN.

Lielākā daļa novērotāju ir vienisprātis, ka Ziemeļkoreja izmēģinājumam tehniski ir gatava un varētu to sākt jebkurā brīdī. Paliek tikai jautājums, kad valsts augstākie līderi dos zaļo gaismu testam, kas varētu vēl vairāk sagandēt Phenjanas attiecības ar kaimiņvalstīm un ASV.

ASV bāzētā kodolieroču izplatības ierobežošanas fonda "Ploughshares Fund" direktors Filips Juns domā, ka Phenjana varētu vadīties pēc politiskajiem aprēķiniem, lai izmēģinājums notiktu brīdī, kad tas varētu radīt vislielāko efektu vēlamo mērķu sasniegšanai. Juns norāda, ka Ziemeļkorejas nesenie paziņojumi liek domāt, ka izmēģinājums ir nenovēršams, ziņo CNN.

"Delfi" jau vēstīja par ekspertu prognozēm, ka šis kodolizmēģinājums varētu notikt 16.februārī - bijušā Ziemeļkorejas vadītāja Kima Čenira dzimšanas dienā, vai 25.februārī, kad notiks jaunās Dienvidkorejas prezidentes Pakas Geunhjes inaugurācija. Bet vairāki eksperti Dienvidkorejā ir pārliecināti, ka tas notiks līdz 10.februārim, kad pēc Mēness kalendāra sākas jaunais gads.

Sagaidāms, ka tests notiks Pungjes pazemes kodolobjektā valsts ziemeļaustrumos un pirmās norādes par to varētu fiksēt zemestrīču novērošanas aprīkojums. Pungjes apkārtnē nav fiksētas nozīmīgas zemestrīces vai dabiska seismiskā aktivitāte, liecina ASV Ģeoloģijas dienesta kartes. Toties Ziemeļkorejas iepriekšējā kodolizmēģinājuma laikā seismologi Pungjē fiksēja četras līdz piecas magnitūdas spēcīgus satricinājumus.

Bez ASV Ģeoloģijas dienesta rīcībā esošā zemestrīču fiksēšanas aprīkojuma, seismiskās, hidrolokācijas un radiācijas kontroles instrumentu tīkls speciāli kodolaktivitāšu fiksēšanai ir Vīnē bāzētajai Visaptverošā kodolieroču izmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijai. Institūcijas rīcībā ir arī sensori, kas var fiksēt pēc sprādziena atmosfērā noplūdušās gāzes, skaidro CNN.

Tomēr eksperti norāda, ka ar šiem rīkiem vien būs grūti noteikt, kādas sarežģītības un kāda materiāla (urāna vai plutonija) bumba testā ir izmēģināta.

Par notikušo izmēģinājumu kādā brīdī noteikti paziņos arī pati Ziemeļkoreja. Hekers norāda, ka Phenjana gandrīz noteikti sludinās, ka izmēģinājums ir bijis veiksmīgs. Lai gan būs grūti noteikt, kas šajos paziņojumos ir patiesība un kas propaganda, iepriekšējā pieredze liecina, ka Ziemeļkorejas vēstījumos ir daļiņa patiesības, "Foreign Policy" raksta Hekers. 

Ar ļoti trūcīgu pieejamo faktu daudzumu analītiķi mēģina izspriest, ko nozīmē Phenjanas paziņojums, ka tas būs "augsta līmeņa" izmēģinājums. Plaši izplatīts uzskats, ka trešajā kodolizmēģinājumā var tikt detonēta urāna bumba. 2006. un 2009. gadā tika izmēģinātas plutonija "elles mašīnas".

Ja valstij izdotos veiksmīgs urāna bumbas tests, tas norādītu uz progresīvām bagātināšanas centrifūgām un saistītajām tehnoloģijām, CNN skaidro Kroka Institūta miera studiju profesors Džordžs Lopezs. Tas nozīmē, ka Ziemeļkoreja, ja to stingri nekontrolētu, varētu veiksmīgi ražot un eksportēt šos materiālus.

Profesors Hekers kopā ar citu analītiķi Franku Pabianu pagājušajā gadā spekulēja, ka Ziemeļkoreja varētu vienlaicīgi izmēģināt divas ierīces - plutonija un urāna bumbas, uzsver CNN. Divas detonācijas sniegtu daudz vairāk tehniskas informācijas, ar tādu pašu politisko kaitējumu kā pēc vienas bumbas izmēģinājuma, savu domu pamatoja analītiķi.

Daži speciālisti pat pieļauj, ka Phenjanas zinātnieki varētu veikt agrīnu termo- kodolsintēzes ierīces izmēģinājumu, kas ļauj radīt daudz spēcīgāku sprādzienu. Citi gan pauž  skepsi par Ziemeļkorejas spējām to paveikt tuvākajā laikā, vēsta CNN.

Jebkurā gadījumā ir sagaidāms, ka pēc izmēģinājuma Ziemeļkoreja būs tuvāk kodolieročiem, ko varēs vērst pret saviem ienaidniekiem. Bet faktiski, lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešamas ilgtermiņa pūles, uzskata "Ploughshares Fund" prezidents Džozefs Kirinkione. Pēc viņa domām Ziemeļkorejai ir nepieciešami gadi, lai tā spētu ar raķetēm nogādāt kodolgalviņas pat uz tik tuvām valstīm - Dienvidkoreju un Japānu, raksta CNN. 

Gaidot kodolizmēģinājumu, reģionā valda spriedze. ASV, Dienvidkoreja un Japāna jau tagad gatavo savu atbildi, skaidro CNN.

Jaunais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs svētdien telefonsarunā ar kolēģiem Tokijā un Seulā vienojās, ka Ziemeļkorejai ir jāsaprot, ka turpinot "provokatīvo uzvedību", tā saskarsies ar nopietnām sekām.

ANO Drošības padome varētu noteikt jaunas sankcijas un paust nosodījumu, bet, cik stingri un ietekmējoši varētu būt šie pasākumi, lielā mērā ir atkarīgs no Drošības padomes pastāvīgās locekles Ķīnas, kas līdz šim ir bijusi tuvākā Ziemeļkorejas atbalstītāja.

Ķīnas ietekmīgais laikraksts "Global Post" jau janvārī vēstīja, ka jauna kodolizmēģinājuma gadījumā Pekina, iespējams, "samazinātu savu palīdzību Ziemeļkorejai". Tomēr valdības kontrolētais medijs piebilda, ka Ķīna neatbalstīs un piespiedīs grozīt ASV, Japānas un Dienvidkorejas piedāvāto ANO rezolūcijas projektu, ja tā paredzēs "galējas sankcijas".

Analītiķi uzskata, ka kodolizmēģinājums neapgriezīs ar kājām gaisā ģeopolitisko situāciju visos Āzijas ziemeļaustrumos, tomēr tas tuvākajā nākotnē nopietni kaitēs jēgpilnam Phenjanas, Seulas un Vašingtonas dialogam. Tas signalizēs, ka Kima Čenuna režīms seko sava priekšgājēja pēdās un izvēlās ieročus, nevis elektrību saviem nabadzīgajiem iedzīvotājiem, rakstīja Hekers.

Izmēģinājums arī rada bažas par to, kas ar Ziemeļkorejas kodolmateriāliem notiks ilgtermiņā, gan tad, ja Phenjana nolems tos pārdot, gan valdošā režīma sabrukšanas gadījumā. "Tas ir kaut kas, par ko mums tiešām būtu jāuztraucas," CNN citē Hekera rakstīto.