Mali galvaspilsētā Bamako piektdien izcēlās apšaude, kad armijas karavīri uzbruka gāztajam prezidentam Amadu Tumani Turē lojālo desantnieku bāzei, apstiprināja avoti militārajās aprindās un aculiecinieki, norādot, ka ir daudzi ievainotie.
Desantnieku elites vienības "Sarkanās beretes" pārstāvis Jaja Buare, kas uzbrukuma brīdī atradās nometnē, pastāstīja aģentūrai AFP, ka pamatīgi bruņoti karavīri no visām vienībām uzbrukuši agri no rīta, bet sadursmēs daudzi desantnieki ir ievainoti.
Savukārt Mali ziemeļu pilsētā Gao piektdien līdzās armijas karavīriem uzspridzinājās terorists pašnāvnieks uz motocikla, ievainojot vienu karavīru.
Netālu no nometnes dzīvojošie cilvēki sacīja, ka vienības "Sarkanās beretes" karavīri naktī "raidījuši šāvienus gaisā".
Buare norādīja, ka uzbrukums ir saistīts ar Mali armijas komandiera ģenerāļa Tahiru Dembeles šonedēļ valsts televīzijā izziņoto rīkojumu, ka desantniekiem jābūt frontes līnijās Francijas spēku vadītajā karā pret islāmistu radikāļiem valsts ziemeļos.
Tomēr desantnieki atteicās pievienoties armijai un pamest savas nometnes.
"Sarkanās beretes" veidoja daļu no pērn martā gāztā Turē apsardzes. Viņa gāšanu īstenoja "Zaļās beretes", ko veidoja kājnieki un citu armijas vienību pārstāvji.
Apvērsumu militārpersonas veica, apsūdzot Turē nespējā tikt galā ar tuaregu dumpi valsts ziemeļos. Tuaregu separātisti un islāmistu grupējumi, izmantojot pērn 22.martā Mali notikuša militāra apvērsuma radīto krīzi, triecienuzbrukumā iekaroja valsts ziemeļus. Tuaregu izveidotā Azavadas Nacionālās atbrīvošanas kustība (MNLA) iekarotajā teritorijā 6.aprīlī proklamēja neatkarīgu valsti Azavadu, kuru neviens nav atzinis.
Francija 11.janvārī sāka militāru intervenci savā bijušajā kolonijā Mali, lai palīdzētu apturēt islāmistu nemiernieku virzīšanos no viņu ieņemtajiem Mali ziemeļiem uz dienvidiem un atgūt valdībai kontroli pa valsts ziemeļiem.