No Lielbritānijas uz Franciju eksportētos zirgu kautķermeņos atrod fenilbutazonu  (14)

Fenilbutazons, kas retos gadījumos var izraisīt nopietnu asins slimību cilvēkiem, tomēr nav atrasts saldētās pārtikas firmas "Findus" ražoto produktu pārbaudēs, lai gan šī firma ir iesaistīta Eiropas zirga gaļas skandālā.

Hīts parlamentā paziņoja, ka Pārtikas drošuma aģentūra (FSA) ir pārbaudījusi 206 Lielbritānijā nokautu zirgu liemeņus, meklējot fenilbutazona pēdas.

"Astoņiem kautķermeņiem pārbaudes rezultāti bija pozitīvi. Trīs no tiem var būt nonākuši pārtikas ķēdē Francijā. Pārējie pieci nav nonākuši pārtikas ķēdē," sacīja ministrs. "FSA sadarbojas ar Francijas iestādēm, mēģinot izņemt šo gaļu no pārtikas ķēdes," viņš piebilda.

Hīts sacīja, ka fenilbutazons meklēts arī no tirdzniecības izņemtajos "Findus" pārtikas produktos, bet šo pārbaužu rezultāti bija negatīvi.

FSA tomēr paziņoja, ka uz Franciju ir nosūtīti seši zirgu kautķermeņi, kas var būt nonākuši pārtikas ķēdē.

Lielveikali Eiropā ir izņēmuši no tirdzniecības miljoniem saldētās pārtikas maltīšu pēc pārbaudēm, kurās konstatēts, ka par liellopu gaļu uzdotā gaļā ir liels daudzums zirga gaļas.

Dažās "Findus" ražotās lazanjās Lielbritānijas veikalos konstatētais zirga gaļas īpatsvars bija pat 100%.

Lielbritānijas amatpersonas ir uzsvērušas, ka ir maz ticams, ka cilvēku veselībai tiktu nodarīts nopietns kaitējums, ēdot zirga gaļu, kurā konstatētas fenilbutazona pēdas.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija (EK) trešdienas vakarā paziņoja, ka aicina visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis veikt dezoksiribonukleīnskābju (DNS) testus liellopa gaļas produktiem, lai pārbaudītu, vai tajos nav zirga gaļas.

Ieteikums veikt DNS testus trīs mēnešus no 1.marta ir daļa no plāna, kuru EK izstrādājusi Eiropas zirga gaļas skandāla apturēšanai, sacīja ES veselības komisārs Tonio Borgs, beidzoties skandāla skarto valstu ministru sarunām Briselē.

EK arī ierosinās ES dalībvalstīm pārbaudīt zirga gaļu, lai konstatētu, vai tajā nav veterinārijas medikaments fenilbutazons, kas var būt bīstams cilvēkiem, sacīja Borgs.

Zirga gaļa, kas uzdota par liellopa gaļu, var būt pārdota 16 Eiropas valstīs. Šis skandāls ir radījis jautājumus par pārtikas piegādes ķēžu sarežģītību Eiropas Savienībā, un daļa lielveikalu izņēmuši no tirdzniecības saldētās liellopa gaļas maltītes.

Par liellopa gaļu uzdota zirga gaļa atklāta saldētajos produktos Lielbritānijā, Francijā un Šveicē. Vācijas lielveikalu ķēde "Real" ceturtdien paziņoja, ka ir atrastas zirga gaļas pēdas saldētā lazanjā, ko veikals piesardzības dēļ pagājušajā nedēļā izņēma no apgrozības.

Lielbritānijā, kur zirga gaļas ēšana ir tabu, lielveikalu gigants "Tesco", saldētās pārtikas firma "Findus" un lēto lielveikalu ķēde "Aldi" bija saņēmuši malto gaļu, kuras sastāvā izrādījās zirga gaļa, no Francijas firmas "Comigel". Ir apstiprināts, ka zirga gaļa bijusi arī Francijā pārdotās saldētās lazanjās.

"Comigel" apgalvo, ka nav vainojama šajā skandālā, jo pasūtījusi gaļu no citas Francijas firmas "Spanghero" ar "Comigel" Luksemburgas meitsabiedrības "Tavola" starpniecību.

"Spanghero" šonedēļ paziņoja, ka nav "pārdevusi, tālākpārdevusi vai pārstrādājusi zirga gaļu nekādā formā". Tomēr laikraksts "Le Parisien" ceturtdien ziņoja, ka Kiprā bāzēta Nīderlandes firma "Draap Trading" izrakstījusi kompānijai "Spanghero" rēķinus par 42 tonnām zemas kvalitātes zirga gaļas.

Atklāts, ka Francijā ražotajos produktos izmantota gaļa no Rumānijas lopkautuvēm, kas vesta caur Kipru un Nīderlandi. Atsevišķu izmeklēšanu sākušas arī Rumānijas tiesībsargājošās institūcijas.

Rumānijas premjerministrs Viktors Ponta pirmdien paziņoja, ka uzņēmumi valstī ir ievērojuši visas ES prasības un nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Viņš uzsvēra, ka "Comigel" nav tieša līguma ar Rumānijas lopkautuvēm, uzsverot, ka Rumāniju nevar vienmēr uzskatīt par ierastu aizdomās turēto.