Milzīgais akmens gabals, kura lidošanas ātrums astoņas reizes pārsniedz izšautas lodes tempus un kurš spētu iznīcināt Londonu, Zemei pietuvojas tuvāk nekā daudzi satelīti. Zinātnieki norāda, ka Zeme nav apdraudēta, tomēr Krievijas speciālisti jau ir pieļāvuši, ka no asteroīda atšķēlušies gabali varētu būt radījuši Urālu apgabalā piektdienas rītā notikušo meteorītu lietu.
Speciālisti norāda, ka debesu ķermenis, kurš nosaukts par 2012 DA14, Zemei garām lido aptuveni 30 000 kilometru attālumā, kas ir drošs atstatums, bet samērā maza distance astronomijas skatījumā.
Asteroīda kustībai gar Zemi sekot piedāvā arī ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA).
"Delfi" vēstīja, ka asteroīdu atklāja jau 2012. gada februārī. Astronomi noskaidroja, ka 2012 DA14 ir tā dēvētās "Apollona ģimenes" asteroīds – šīs plūsmas debess ķermeņu orbītas šķērso Zemes orbītu. Tieši šim tipam pieder divas trešdaļas asteroīdu, kas mēdz pietuvoties cilvēces apdzīvotajai planētai.
"Pēc 12 dienu novērojumiem mēs varam ar pilnu pārliecību apgalvot, ka objekts palidos Zemei garām ne tuvāk kā 27,5 tūkstošu kilometru attālumā no planētas centra, tas ir, aptuveni 21 tūkstoti kilometru no Zemes virsmas. Visticamāk, attālums līdz debess ķermenim būs aptuveni 30 000 kilometru," sacīja viens no asteroīda atklājējiem Haime Nomens.
"Šis objekts palidos ļoti tuvu garām, taču Zemē neietrieksies," uzsvēra Nomens. Iepriekš ziinātnieki paziņoja, ka pēc pietuvošanās Zemei 2013.gadā DA14 nonāks "brīvajā lidojumā" un mūsu planētas tiešā tuvumā vismaz šī gadsimta laikā vairs nenonāks. Zinātnieki aprēķinājuši, ka 2056.gada 16.februārī tas pietuvosies Zemei 1,1 miljona kilometru attālumā, bet 2089.gada 16.februārī – 3,5 miljonu kilometru attālumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
