Čeļabinskiešiem, iespējams, paveicies – vēsturē fiksēti daudz lielāki meteorīti  (70)

Arī Latvijā ir atrasti vairāki nelieli meteorīti, liecina Latvijas Meteorītu centra sniegtā informācija. No atrastajiem zināmākie ir Līksnas, Biržu, Neretas un Baldones meteorīti. Līksnas meteorīts nokritis Līksnas apkārtnē Preiļu rajonā 1820.gada 12. jūlijā un sver aptuveni pudu jeb 16,4 kilogramus.

Arī Neretā atrastais fragments sver nedaudz virs desmit kilogramiem, un kā iespējamais nokrišanas datums tiek minēts 1864.gada 12.aprīlis. Savukārt Biržu un Baldones atrastie meteorīti sver aptuveni piecus kilogramus un nokrituši attiecīgi 1863. gada 2. jūnijā un 1890. gada 10. aprīlī.

Lai gan vēl nav zināms, vai izdosies atrast Čebarkuklas meteorīta fragmentus, kas izmērā pārspēs savulaik Latvijā atrastos, un pagaidām nav izlemts to tālākais liktenis, pasaulē daudzi lielākie atrastie meteorīti kļuvuši par populāriem tūristu galamērķiem.

Portāls "Delfi" iepazīstina ar pieciem no pasaules lielākajiem publiski apskatāmajiem meteorītiem:

Lai apskatītu Hoba meteorītu, nāksies mērot tālu ceļu - tas joprojām atrodas turpat, kur savulaik nogāzies - Namībijā, Āfrikā. Portāls "National Geographic" norāda, ka meteorīts mūsu planētas atmosfērā ieskrējis pirms aptuveni 80 000 gadu, taču tikai 1920.gadā nepilna metra dziļumā zem zemes virskārtas to atklāja kāds zemnieks.

Hobs ir lielākais meteorīts, kāds jebkad atrasts vienā gabalā, turklāt tas uzskatāms arī par lielāko dabīgas izcelsmes dzelzs gabalu, kas jebkad atrasta uz Zemes. Tas sver aptuveni 60 tonnas, un tā rādiuss sasniedz nepilnus trīs metrus.

Lai gan meteorīta izmērs un svars ir visai iespaidīgi, zinātnieki joprojām lauž galvu, kāpēc tas nav atstājis nekādu krāteri. Lielākoties pētnieku aprindās valda uzskats, ka meteorīta forma, ienākot Zemes atmosfērā, nodrošinājusi tam pietiekami lielu pretestību, lai pirms sadursmes ar zemi lielā dzelzs gabala ātrumu ievērojami nobremzētu.

Kopš 1955.gada lielais iežu veidojums pasludināts par Namībijas valsts nacionālo pieminekli.

Kā jau norāda meteorītam dotais vārds, El Čako nokritis spāniski runājošajā pasaules daļā. Arī šis meteorīts joprojām atrodas vietā, kur tas reiz nogāzies - El Čako reģionā, Argentīnā. Vēl pērn meteorītu izpētes nolūkos vēlējās pārvest uz Vāciju, taču vietējie iedzīvotāji un zinātnieki šo ieceri apturēja, organizējot skaļas protestu kampaņas.

El Čako sver vairāk nekā 37 tonnas, taču tas ir tikai fragments no metāla meteorītu grupas Kampo del Sielo (Campo del Cielo), kas, iespējams, ienākusi Zemes atmosfērā kā viens veselums un pēcāk sadalījusies sīkākās daļās. El Čako ir grupas lielākais eksemplārs, kā arī otrs lielākais meteorīts, kas jebkad atrasts uz zemes. Ja Kampo del Sielo nebūtu sadalījies, tas gan pēc izmēra, gan pēc svara būtu apsteidzis Hoba meteorītu, jo atrasto fragmentu kopējā masa ievērojami pārsniedz 60 tonnas.

Tiek uzskatīts, ka Zemes atmosfērā tas ienācis liela „meteorītu lietus" laikā aptuveni pirms 4000 līdz 5000 gadu.

Pieņemts uzskatīt, ka Villemetes meteorīts tagadējā Kanādas teritorijā varētu būt nokritis jau aptuveni pirms miljons gadiem. Pēcāk tas, visticamāk, ledus kušanas rezultātā atnests līdz mūsdienu Oregonas štatam, ASV, kur to 1902.gadā nejauši uzgāja kalnracis Ellis Hjūdžs.

Viņš gan nav robotā dzelzs un niķeļa sakausējuma pirmatklājējs. Vietējās indiāņu ciltis ārpuszemes izcelsmes objektu pielūgušas jau gadsimtiem ilgi, vēl pirms Eiropiešu kolonizatoru ierašanās.

Villemetes meteorīts, būdams 15,5 tonnas smags, ir lielākais jebkad atrastais meteorīts ASV un sestais lielākais pasaulē. Tas patlaban apskatāms Amerikas Dabas un vēstures muzejā Ņujorkā, liecina portāla "National Geographic" informācija.

Amerikas Dabas un vēstures muzejā Ņujorkā atrodas vēl kāds ievērojams dzelzs meteorīts - Ahnigito. Tiek uzskatīts, ka tas ziemeļrietumu Grenlandes teritorijā nokritis aptuveni pirms 10 000 gadus.

Līdzīgi kā El Čako, arī šis ir lielākais meteorīts no lielākas meteorītu grupas, kura, iespējams, Zemes atmosfērā ienākusi kā viens veselums. Ahnigito ir viens no tā saucamajiem Jorkas raga meteorītiem.

Ilgus gadus tas bija vietējās Inuītu cilts īpašums un pielūgsmes objekts. Līdz ar pirmajiem kolonizatoriem dzelzs gabalu iekāroja daudzi, līdz pētnieks un ceļotājs Sers Džons Ross nolēma to par katru cenu nogādāt Ņujorkā. Neskatoties uz ārkārtīgi nepiemēroto aprīkojumu, kas viņam bija pieejams 1897.gadā, 31 tonnu smagais akmens galvenokārt ar cilvēku roku spēku tika aiztransportēts pāri ledājiem līdz viņa kuģim un tālāk nogādāts Ņujorkā. Līdz pat mūsdienām Ahnigito ir smagākais cilvēka pārvietotais meteorīts.

Bakubirito meteorīts ir vieglāks par citiem šeit aprakstītajiem - tas sver "tikai" 24 tonnas. Ģeologs Gilberts Elliss Beilijs to atrada 1863.gadā, un patlaban tas apskatāms Meksikas ziemeļrietumos esošās Kuljakanas pilsētiņas Zinātņu centrā.

Lai gan vieglāks par citiem līdzīgiem, Meksikā atrastais meteorīts ir viens no garākajiem, kāds jebkad atrasts. Portāls "National Geographic" norāda, ka vairāk nekā četrus metrus garais iežu veidojums ir kļuvis par vienu no populārākajiem tūristu galamērķiem Meksikā.