Dimantus zog vismaz reizi pāris gados: astoņi piemēri  (14)

Kā filmās, tā arī dzīvē dimantu zādzība prasa rūpīgu plānošanu, viltību, neuzkrītošu apģērbu, profesionālu aprīkojumu un ļoti veiksmīgā gadījumā arī sakarus vietā, kurā paredzēts pastrādāt noziegumu. Protams, reālajā dzīvē plānošana var ievilkties daudz ilgāk, nekā filmās rādītās pāris stundas. Jādomā, ka arī iebrukums Beļģijas galvaspilsētas lidostā pirmdienas vakarā prasīja zināšanas gan par lidostas žoga daļu, caur kuru iespējams izbraukt cauri, gan precīzu laiku, kurā inkasenti konteineru ar 10 kilogramiem dimantu pārvietos pa lidostas teritoriju.

Neskatoties uz grūtībām, ieguvums tomēr ir pietiekams, lai vidēji reizi pāris gados kārtējā zagļu grupiņa kaut kur pasaulē veiktu bruņotu laupīšanu un galu galā nozustu ar kārtējo dārgakmeņu maisu. Interesanti - lai gan zagļus laiku pa laikam arī izdodas noķert, paši dimanti gandrīz nekad netiek atrasti.

Portāls "Delfi" iepazīstina ar lielākajām dimantu zādzībām, kas notikušas nesenā vēsturē:

Kannu viesnīca "Carlton" ir tik izsmalcināta, ka tajā atrodas pat savs luksusa dārglietu veikals. 1994. gada augustā tas pieredzēja laupīšanu, kas iegājusi kriminālās pasaules vēsturē gan ar ātrumu, kādā laupīšanas norisinājusies, gan iespaidīgo laupījuma vērtību.

Pretēji iepriekš pieminētajai nepieciešamībai rūpīgi plānot shēmas, šī zādzība izcēlās tieši ar laupītāju brutalitāti un iebiedēšanas taktiku. Īsi pirms veikala slēgšanas trīs maskoti vīrieši iebrāzās veikala telpās un ar automātiskajiem ieročiem sāka šaut uz visām pusēm. Darbinieki un apmeklētāji, protams, metās bēgt vai pieplaka zemei, savukārt vīrieši tikmēr somās meta dārglietas. Pēc pāris minūtēm viņi jau bija prom.

Ne uzbrucēji, ne nozagtās dārglietas tā arī nekad netika atrastas. Turklāt policija neatrada arī nekādas ložu pēdas, kas nozīmē, ka bandītu ieroču aptveres bijušas tukšas.

Dimantu zādzības parasti līdzinās smalku spiegu filmu scenārijiem, bet tikai dažas arī beidzas, tā, kā tas ierasts Holivudas grāvējos. Viena no tādām ir 2000. gadā pastrādātā laupīšana, kurā zagļi bija iekārojuši "Tūkstošgades kupola" arēnā izstādītos dimantus un briljantus 700 miljonu ASV dolāru vērtībā. To starpā bija arī pasaulslavenais Tūkstošgades zvaigznes dimants, kurš sver 203,04 karātus (aptuveni 40 gramus), kā arī divpadsmit ārkārtīgi reti zilie dimanti, kuru kopējais svars bija 118 karāti (nepilni 24 grami).

Tāda summa ir ārkārtīgi vilinoša, un zagļi apzinājās, ka kļūdas zādzības laikā pieļaut nedrīkst, tāpēc viņi ieradās ārkārtīgi labi sagatavojušies. Sākotnēji tika izmestas dūmu granātas, lai nebūtu redzama viņu ierašanās, tad, uzvilkuši gāzmaskas, garnadži ieskrēja zālē, kur dārgakmeņi bija izstādīti, un ar āmuriem sasita vitrīnas.

Kad viņi jau gandrīz bija tikuši arī pie pašiem dimantiem, zālē iebrāzās uzkopšanas personāla drēbēs pārģērbti policisti. Vēlāk izrādījās, ka kāds policijai bija paziņojis par gaidāmo ielaušanos.

Turklāt policija, noziedzniekiem neko nenojaušot, jau bija arestējusi arī ārpus "Tūkstošgades kupola" arēnas Temzas upē pietauvoto ātrlaivu, ar kuru laupītāji bija nolēmuši bēgt. Pat ja zagļiem būtu izdevies izbēgt, viņi būtu vīlušies, jo drošības apsvērumu dēļ īstie dārgakmeņi laikus bija nomainīti pret kopijām.

Aptuveni pirms desmit gadiem zagļi pastrādāja vienu no neizskaidrojamākajām dimantu zādzībām pasaules vēsturē. Hāgas zinātnes un Kultūras muzejs "Museon" 2002. gada decembrī organizēja nebijušu dimantu izstādi, kurā bija apskatāmi gan Nīderlandes karaliskās ģimenes dārgumi, gan privātpersonu aizdotās vērtslietas, taču neviens neparedzēja, ka šādu dimantu "salidojumu" kāds varētu iekārot.

Muzejā, kurā cauru diennakti tiek apsargātas visas ieejas un izejas, turklāt kameras fiksē katru izstāžu telpās notiekošo kustību, kādā otrdienas rītā darbinieki pamanīja, ka seši no 28 izstādes necauršaujamā stikla stendiem ir tukši.

Līdz pat šai dienai nav atklāts, kā un kas noziegumu pastrādājis. Vienīgās liecības par zādzību bijušas kāds izsists logs un paši apzagtie stendi. Publiskās izsolēs nozagtie dārgumi visticamāk neparādīsies, jo dārgakmeņu pazinēju vidū tie nepaliktu neievēroti. Savukārt vienīgie sākotnēji aizdomās turamie bija muzeja darbinieki, taču izmeklētāji tā arī nespēja nevienu no viņiem saistīt ar notikušo zādzību.

Pasaulē ir divas dimantu galvaspilsētas - Dubaija Apvienotajos Arābu Emirātos un Antverpene Beļģijā. Turklāt tieši Antverpenes Dimantu centrā nonāk aptuveni 80% no visiem pasaules neslīpētajiem dimantiem. Tas bija tikai laika jautājums, lai kādā no šiem pasaules dimantu centriem notiktu arī pasaules lielākā dimantu zādzība, norāda portāls "How Stuff Works".

Šis laiks pienāca 2003. gadā, kad Dimantu centra pagrabā, kas izveidots kā milzu seifs, neviena netraucēti, uzlaužot signalizāciju un citas drošības sistēmas, iekļuva zagļi. Viņi iztukšoja 123 no 160 kastītēm, kurās dimantu brokeri pa nakti atstāj savus dārgakmeņus. Visticamāk, 37 kastītes palika neatvērtas pavisam vienkāršu iemeslu dēļ - zagļi nejaudāja vairāk panest. Par to liecināja arī tas, ka centra darbinieki līdzi nepaņemtos dārgakmeņus atrada mētājamies uz pagraba grīdas.

Laupītāju grupa, kuru vēlāk identificēja kā "Turīnas skolu", šai zādzībai bija gatavojusies gadiem. Viņi iepriekš Dimantu centra ēkā bija īrējuši biroja telpas, lai izpētītu un uzlauztu ēkas drošības sistēmu. Tomēr viņi nebija bijuši pietiekami viltīgi. Kāds no zagļiem starp izlaupītajām dimantu lādītēm bija atstājis līdz galam neapēstu sviestmaizi, no kuras bija iespējams nolasīt DNS. Savukārt kāda cita bandīta DNS paraugs tika uziets starp izbārstītajiem dimantiem (netiek atklāts, vai tas ir mats, asinis vai ādas plēksnīte). Pēc tā arī tika noteikta noziedznieka personība un atklājās, ka viņš jau gadiem pats bijis Dimantu centra klients.

Tūlīt pēc tam, kad ār noziedzniekiem krita aizdomu ēna, viņus apcietināja Itālijas policija. Lai gan tiesībsargājošās iestādes viņu mītnē atrada arī pašus dārgakmeņus un tiem tika norīkota apsardze, kā arī paši noziedznieki atradās policijas uzraudzībā, aptuveni 100 miljonus ASV dolāru vērtie dimanti un citi dārgakmeņi pazuda "ar galiem".

Amsterdamas Šipoles lidostā 2005. gada 25. februārī tika nozagti galvenokārt neapstrādāti dimanti, kuru cena nav konkrēti nosakāma, tomēr tūlīt pēc zādzības tika lēsts, ka to vērtība varētu būt aptuveni 118 miljoni ASV dolāru. Ja tā, tad tā ir lielākā dimantu zādzība, kāda jebkad notikusi.

Zādzības shēma bijusi visai vienkārša - laupītāji no lidostas nozaga dārgakmeņus kopā ar visu lidsabiedrības "KLM" smago automašīnu, kurā tie atradās. Jau divas nedēļas pirms liktenīgās zādzības zagļi veica izmēģinājuma manevru - ielauzās lidostas teritorijā un nolaupīja tās pašas kompānijas auto, bet vēlāk mašīnu pameta netālu no lidostas.

Tā 25. februārī bruņotā komanda, ģērbusies zagtās "KLM" uniformās, lidostā ieradās otrreiz. Viņi nozaga kādu lidostas teritorijā bez uzraudzības atstātu "KLM" automašīnu un ar to piebrauca pie auto, kurā atradās dimanti. Draudot ar ieročiem, viņi lika visiem tuvumā esošajiem cilvēkiem gulties, bet paši tikmēr pārkāpa otrā auto un aizbrauca.

Tā kā zagļi zināja dimantu transportēšanas ceļu, kā arī veiksmīgi nozaga gan "KLM" formas, gan lidostas teritorijā esošas "KLM" automašīnas, policija aizdomās turēja lidostas personālu. Ne vainīgie, ne pats vērtīgais guvums tomēr nav atrasts līdz pat šim brīdim.

Dažkārt gaidīšana atmaksājas. Aptuveni pirms pieciem gadiem kādam veiklam zaglim nevajadzēja ne smalku tehniku, ne ieročus, lai piekļūtu savam kārotajam laupījumam. "ABN Amro" bankas darbinieki šo personu iepazina kā Karlosu Hektoru Flomenbaumu - ar Amerikāņu akcentu angļu valodā raiti runājošu Argentīnas pilsoni.

Teju gadu viņš regulāri nāca uz banku kārtot savus ikdienas maksājumus, dažādus ikdienišķus pārskaitījumus un veica nelielus noguldījumus. Darbiniekiem iepatikās, ka laipnais cilvēks, kurš izskatījies aptuveni 55 līdz 60 gadus vecs, bankā ne tikai kārtoja savus ikdienas finanšu darījumus, bet mēdza nest arī konfekšu kārbas un draudzīgi apspriest dažādas ikdienas muļķības.

Vienā brīdī viņš bija iemantojis tik lielu uzticēšanos, ka bez jebkādas jautāšanas saņēma VIP pieejas karti. Bankas prakse pieļāva tādas izsniegt atsevišķiem klientiem, lai viņi varētu piekļūt saviem dimantiem jebkurā diennakts laikā, ja tāda vajadzība pēkšņi rastos. Tā nu Flomenbaums, izmantojot šo iespēju, kādā reizē iegāja seifā un pa galvenajām ieejas durvīm bez jebkādām problēmām iznesa 120 000 karātus jeb 24 kilogramus dimantu.

Vecais vīrs bez jebkādām problēmām bija apgājis bankas divus miljonus ASV dolāru vērto drošības sistēmu un vienā mierā iztukšojis piecas dārglietu lādītes. Policija tā arī nespēja saprast, kā bankas darbinieki nebija piefiksējuši, ka pase ir zagta un tajā attēlots pavisam cits cilvēks.

Atšķirībā no daudzām zādzībām, pasaules modes galvaspilsētā Parīzē pat dimantu zādzības notiek eleganti. Parastā 2008. gada 4. decembra dienā veikalā "Harry Winston" ienāca četras "līdz zobiem bruņotas" daiļā dzimuma pārstāves un jau pēc mirkļa to pameta ar aptuveni 107 miljonus ASV dolāru vērtiem dimantiem un rotaslietām.

Lai gan sākotnēji veikala darbinieki bija pārliecināti, ka laupītājas ir sievietes, tomēr viņi pēc balsīm ātri noprata, ka daiļā dzimuma pārstāves ir pārģērbušies vīrieši. Laupītāji, izvilkuši ieročus, izrīkoja veikala darbiniekus, liekot tiem viņu somās bērt dimantiem rotātus gredzenus, pulksteņus, kaklarotas un citus juvelierizstrādājumus.

Lai gan laupīšanas laikā bandītu grupa veikala personālu izrīkoja, saucot viņus vārdos, kā arī pārzināja, kur atrodas visas dārglietu slēptuves, viņu personības tā arī neesot izdevies noskaidrot, un laupījums joprojām nav atgūts.

Šeit aprakstītā zādzība gan nav saistīta ar dimantiem, bet tāpat kā nelaimīgais Briseles gadījums, arī tā notika lidostas teritorijā. Kā izrādās šajās ārkārtīgi kontrolētajās iestādēs, kur parastam mirstīgajam dažkārt jānovelk pat apavi un jāparāda, ka pludmales dvielī ir ietīta snorkelēšanas caurulīte, nevis automātiskais ierocis, bruņoti laupītāji laiku pa laikam pat pamanās veikt laupīšanas.

Viena no tādām reizēm bija 1983. gadā, kad bruņoti laupītāji ielauzās Hītrovas lidostas teritorijā esošajā "Brinks-MAT" uzņēmuma noliktavā, domādami, ka tur jāstāv ķīpām ar naudas banknotēm. Tā vietā viņi atrada trīs tonnas zelta. Neviens viņus netraucēja, tāpēc noziedznieki nolēma ņemt to, kas ir.

Tā kā trīs tonnu zelta pārkraušana prasa laiku, vēlāk izmeklētājiem radās aizdomas, ka kādam apsardzes darbiniekam, lai kā viņš censtos, būtu grūti neievērot vairākas stundas ilgu ielaušanos viņa apsargātajā angārā. Apsardzes darbinieks jau drīz tika apcietināts, kam sekoja arī zagļu izskaitļošana un tiesāšana, vienīgi zelts neesot atrasts līdz pat šai dienai.