Ziemeļkoreja ar savu trešo kodolizmēģinājumu ir nostiprinājusi aizsardzības spējas pret "naidīgo" ASV, bet valstis, kas ir pakļāvušās amerikāņu spiedienam un atteikušās no kodolbruņošanās plāniem, ir piedzīvojušas "traģiskas sekas", netieši norādot uz Lībijas likteni, ceturtdien ziņo valsts mediji.
Aģentūra "Reuters" vēsta, ka paziņojumā ir saskatāma acīmredzama norāde uz gāztā un nogalinātā Lībijas bijušā līdera Muamara Kadafi likteni.
"Traģiskās sekas tajās valstīs, kas savu kodolprogrammu pameta pusceļā...skaidri pierāda, ka KTDR [Korejas Tautas Demokrātiskā Republika] bija ļoti tālredzīga un jau tad, kad izdarīja [kodol] izvēli," ziņu aģentūras KCNA vēstīto citē raidsabiedrība "Reuters".
Ziemeļkorejā pagājušajā nedēļā notika šīs valsts trešais un lielākais kodolizmēģinājums, spītējot ANO draudiem par stingrākām sankcijām pret izolēto un nabadzīgo valsti. Savukārt Lībija no savām kodolambīcijām atteicās 2003. gadā, lai uzlabotu attiecības ar ASV, bet vēlāk, 2011. gadā, valsts līderi Kadafi gāza rietumvalstu militāri atbalstītā sacelšanās, atgādina "Reuters".
Phenjanā paziņojumā solīja nekad neatkāpties no saviem plāniem. Ziemeļkoreja savai tuvākajai partnerei Ķīnai atklājusi, ka turpinās strādāt pie kodolprogrammas un veiks turpmākus izmēģinājumus.
Ziemeļkoreja pēdējā laikā ir pastiprinājusi savu naidīgo retoriku pret turīgo Dienvidkoreju, solot to iznīcināt. Tomēr vairums militāro novērtējumu prognozē, ka Ziemeļi zaudētu jebkuru karu pret ASV atbalstītajiem Korejas pussalas Dienvidiem, tāpēc Phenjana neriskētu ar nozīmīga konflikta izraisīšanu.
Pagājušajā nedēļā Ziemeļkorejā notika trešais šīs valsts kodolizmēģinājums. Phenjana apgalvo, ka tajā veiksmīgi izmēģināta mazāka, bet daudz jaudīgāka ierīce. Ziemeļkoreju nekavējoties nosodīja ANO Drošības padome.
Novērotāji ir nobažījušies, ka Ziemeļkoreja cenšas radīt pietiekami mazu kodolierīci, ko varētu izmantot par kaujas galviņu starpkontinentālajām raķetēm. Dienvidkoreja iepriekš norādīja, ka Phenjanas decembrī palaistā raķete ir spējīga sasniegt ASV.
ANO ir aizliegusi Ziemeļkorejai kodol un ballistisko tehnoloģiju izmēģinājumus jau kopš tās pirmajiem kodoltestiem 2006. un 2009. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
