Rezultātus Latvijas aizbraucēju mājās atgriešanas plānam varēs vērtēt aptuveni pēc gada, bet citās valstīs jau ir redzami veiksmīgāki un mazāk veiksmīgi piemēri, kā reemigrācija notikusi. Ja vēsturiski to galvenokārt veicinājuši politiski un kulturāli faktori, tad mūsdienās tā lielākoties novērojama valstīs, kas aizbraucējus un viņu pēctečus vilina atpakaļ ar ekonomiskiem labumiem.
Portāls "Delfi" iepazīstina ar astoņiem reemigrācijas piemēriem. Latvija nebūt nav pirmā valsts, kurā jauniešu un izglītotā darbaspēka aizbraukšana tiek vērota ar bažām par nācijas nākotni un vienlaikus arī cerībām, ka aizbraucēji reiz atgriezīsies. Patlaban savējos mājup vilina Turcija, taču līdzīgs piemērs vēl pirms divdesmit gadiem bija arī Īrija, kuras ekonomika izaugusi tieši pateicoties reemigrantu un viņu līdzi atvesto investīciju dēļ.
Kā pierāda mūsdienu Meksikas piemērs, tad reiz emigrējušie var arī sākt domāt par došanos atpakaļ, taču to lielā mērā ietekmē ne tikai izcelsmes valsts ekonomiskais potenciāls un tuvās kultūras vērtības, bet arī jaunās valsts ekonomiskā situācija. Arī Turcijas gadījumā redzams, ka daudzi emigranti jaunajā vietā jau iedzīvojušies, bet atpakaļ atbrauc tie, kuri to nav spējuši. Līdz ar to var secināt, ka nav svarīgi tikai tas, cik pievilcīga ir atgriešanās iespēja, bet arī tas - cik grūta vai nepieņemama ir dzīve emigrācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!