Itālijā svētdien un pirmdien notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās visvairāk mandātu parlamenta apakšpalātā ieguvusi kreisi centriskā koalīcija, bet parlamenta augšpalātā Senātā visvairāk mandātu var būt ieguvusi ekspremjera Silvio Berluskoni labēji centriskā koalīcija.
Kreisi centriskā koalīcija " Itālija. Kopējais labums", kuras līderis un premjera amata kandidāts ir Pjērs Luidži Bersani, parlamenta apakšpalātas Deputātu palātas vēlēšanās ieguvusi 29,55% balsu, bet Berluskoni koalīcija ir otrajā vietā ar 29,18% balsu, liecina oficiālie rezultāti pēc 99,9% balsu saskaitīšanas.
Senātā, kur ir 315 deputātu, saskaņā ar provizoriskiem rezultātiem Berluskoni koalīcija var iegūt 110 deputātu vietas, bet kreisi centriskā koalīcija - 97 vietas.
Valdības izveidošanai ir nepieciešams vairākums abās parlamenta palātās.
Kreisi centriskās koalīcijas iegūtais vairākums parlamenta apakšpalātā nozīmē, ka par premjerministru kļūs Bersani, kurš savulaik ir bijis rūpniecības un tirdzniecības ministra, transporta ministra un ekonomiskās attīstības ministra amatos. Savukārt Berluskoni koalīcijas uzvara Senātā nozīmē, ka Bersani būs nepieciešams veidot koalīcijas valdību.
"Visiem ir skaidrs, ka šī ir ļoti delikāta situācija valstij," pirmdienas vakarā paziņoja Demokrātiskās partijas līderis Bersani.
Par trešo lielāko politisko spēku šajās vēlēšanās kļuva populistiskā "Piecu zvaigžņu kustība" (M5S), kuru pirms trim gadiem izveidoja bijušais komiķis Bepe Grillo un kas ir noskaņota pret valdības taupības pasākumiem. M5S ar 25,55% iegūto balsu ir kļuvusi par lielāko partiju parlamenta apakšpalātā, jo kreisi centriskās koalīcijas dalībniece Demokrātiskā partija ieguvusi tikai 25,41% balsu.
Pašreizējā premjerministra Mario Monti centriskā koalīcija "Ar Monti par Itāliju" ir ieguvusi tikai 10,56% balsu parlamenta apakšpalātas vēlēšanās. Lai gan Monti izpelnījies atzinību Eiropā, viņa veiktie taupības pasākumi izraisījuši neapmierinātību Itālijā.
Monti paziņoja, ka ir "apmierināts" ar vēlēšanu rezultātiem, un aicināja jebkādu nākamo valdību "neizšķiest itāliešu nestos upurus". "Valstij ir jāgarantē valdība," sacīja Monti.
Citas Eiropas valstis ir satrauktas par to, ka skaidra uzvarētāja trūkums šajās vēlēšanās var radīt jaunu nestabilitāti eiro zonas trešajā lielākajā ekonomikā un iegrūst to atpakaļ parādu krīzē.
Vēlēšanas notika divus mēnešus pirms termiņa, jo pērn decembrī Berluskoni partija "Brīvības tauta" paziņoja, ka parlamentā vairs neatbalstīs Monti tehnokrātu valdību, kas tika izveidota 2011.gada novembrī, kad Berluskoni bija spiests atkāpties no premjera amata.
Itālijā ir divpalātu parlaments, un pilsoņiem ir jāievēlē 630 Deputātu palātas (apakšnama) un 315 Senāta (augšnama) locekļus. Balsošana notiek pēc partiju sarakstiem, turklāt visvairāk balsu ieguvušajam sarakstam ir garantētas 340 vietas apakšpalātā.
Parlamenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
