Zinātnieki izpētījuši vairākas fotogrāfijas un videomateriālus, kā arī videonovērošanas kameru video, kurus aculiecinieki publicēja internetā. Zinātniekiem šie materiāli noderēja, jo videoreģistratori precīzi fiksēja notikuma laiku.
Kolumbijas Antiohas universitātes zinātnieki noskaidrojuši meteorīta ātrumu un atrašanas vietu pirms ieiešanas Zemes atmosfērā.
Čeļabinskas meteorīts, visticamāk, riņķojis pa eliptisku orbītu apkārt Saulei pirms sadurās ar Zemi.
Zinātnieki analizējuši fotogrāfijas, kurās redzama meteorīta ēna. Astronomi ievadījuši iegūtos datus ASV militāristu izstrādātajā datorprogrammā, un tās rezultāti liecina, ka Čeļabinskas objekts pieder pie akmens meteorītu grupas, kas šķērso Zemes orbītu, - "Apoloniem".
No aptuveni 9700 līdz šim atklātajiem asteroīdiem aptuveni 5200 ir tā dēvētie "Apoloni". Asteroīdus dēvē par "Apolloniem", "Amoriem" vai "Atoniem" atšķirībā no to orbītu veida.
Kentas universitātes pārstāvis Stefans Lourijs uzslavējis Kolumbijas kolēģus par operatīvajiem aprēķiniem un pētījuma rezultātiem. "Tas [Čeļabinskas meteorīts] tiešām izskatās pēc "Apollonu" grupas asteroīda," raidsabiedrībai BBC paudis Laourijs. Viņš norādījis, ka meteorīts, visticamāk, nācis no Saules sistēmas, asteroīdu joslas starp Marsu un Jupiteru.
Jau vēstīts, ka 15.februārī no rīta Krievijas Urālu reģionu piemeklēja reta dabas parādība - pār zemi, ēkām un cilvēkiem, spēcīga sprādziena pavadītas, nobira meteorīta atlūzas, vēsta ārvalstu mediji. Trieciena viļņa un cietuši ap 1000 cilvēku.
Meteorīta nokrišana nodarījusi bojājumus ēkām un ievainojusi cilvēkus galvenokārt Čeļabinskas apgabalā.
Neparasto un spēcīgo dabas parādību ir izdevies fiksēt arī aculieciniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
