Lielais sprādziens radījis zemas skaņas vilni, kas bijis daudz reizes zemāks par to, ko spēj saklausīt cilvēka auss, paziņoja Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu organizācija, kas seko pasaules kodolaktivitātēm. Skaņu vilni fiksējuši sensori no Grenlandes līdz Antarktīdai, kas ir līdz šim plašākais šīs sistēmas mērījums.
Zinātnieki sensoru fiksētos datus par skaņas vilni izmantoja, lai aprēķinātu Zemes atmosfērā ielidojušā meteorīta izmēru. Viļņa garums bijis 32 sekundes, kas ļāva pētniekiem noteikt, ka sprādziena enerģija bijusi 450 līdz 500 kilotonnu, kas līdzinās aptuveni 30 agrīno atombumbu sprādzieniem.
Šie dati deva iespēju aprēķināt uguns bumbas lielumu, bet daudzie meteorīta videoieraksti ļāva noteikt tā aptuveno lidošanas ātrumu. Izmantojot šos datus, zinātniekiem nebija problēmas aprēķināt aptuveno meteorīta lielumu un svaru, skaidro CNN.
Pēdējās aplēses liecina, ka meteorīts bijis 17 metru liels un 7000 tonnu smags. Tas pārvietojies ar 18 kilometru sekundē lielu ātrumu.
"Runājot par lietām, ko mēs esam novērojuši, šis ir lielākais [meteorīts] kopš Tunguskas," pastāstīja Kanādas astronome Margareta Kempbela-Brauna, norādot uz meteorītu, kas 1908. gadā nokrita Sibīrijas mežā.
Čeļabinskas meteorīta sprādziena viļņa dēļ, galvenokārt ar plīstošajiem logu stikliem, Krievijā savainojās vairāk nekā 1500 cilvēku. Reto dabas parādību izdevās fiksēt daudziem aculieciniekiem. Zinātnieki jau paziņoja, ka meteorīts bijis no tā sauktās "Apollonu" grupas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
