Protestētāji neļauj nojaukt Berlīnes mūra posmu  (4)

Strādnieki paspēja demontēt aptuveni 1,5 metrus garu mūra posmu, pirms protestētāju aktivitātes dēļ darbus nācās pārtraukt, informē laikraksts. Darbus, lai nojauktu atlikušos 18,5 metrus žoga, kas ir daļa no tā sauktās Austrumu puses galerijas, paredzēts turpināt naktī.

Lielākā daļa mūra, kas 28 gadus atdalīja Rietumvāciju no Austrumvācijas, pēc Aukstā kara ir nojaukta. Daļa posmu ir nokļuvuši muzejos un pārdoti kā suvenīri. Savukārt 1,3 kilometru garš posms pārveidots par brīvdabas mākslas galeriju.


Aptuveni 120 dažādu valstu mākslinieki piedalījās mūra austrumu puses apgleznošanā. 2009. gadā zīmējumus atjaunoja, tērējot tam divu miljonu eiro (1,4 miljoni latu) lielus līdzekļus. Taču tagad daļu mūra paredzēts nojaukt luksusa dzīvokļu ēkas projekta ietvaros, lai nodrošinātu pieeju Šprē upei.

Austrumu puses galerijā ir tādi slaveni zīmējumi, kā PSRS un Austrumvācijas līderu – Leonīda Brežņeva un Ērika Honekera kaislīgais skūpsts, kā arī austrumvācu automašīna "Trabant", kas laužas cauri mūrim. Uz piektdien demontētā mūra fragmenta bijuši attēloti Brandenburgas vārsti, ziņo "The Guardian".

Berlīnes mūris bija viens no Aukstā kara sašķeltības simboliem Eiropā. Gandrīz 160 kilometrus garo mūri komunistiskā Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR) sāka celt 1961. gadā, lai pārtrauktu iedzīvotāju bēgšanu uz Rietumiem. Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī, ko uzskata par Aukstā kara beigu datumu.

Pašlaik no Berlīnes mūra saglabājušies vien nelieli posmi, kas kopumā mērāmi apmēram trīs kilometru garumā. Tie ir atjaunoti un iekļauti vēstures un kultūras pieminekļu sarakstā un kļuvuši par iecienītu tūristu apskates objektu. Tomēr daudziem berlīniešiem tie saistās ar gadiem ilgām ciešanām un apspiestību.