Kardināli Romā sāk sarunas pirms konklāva  (9)

Kardinālu kolēģija uz sarunām, lai vienotos par konklāva sākšanu un iespējamiem pāvesta kandidātiem, sanāks katru dienu. Sagaidāms, ka konklāvs, kurš notiks Siksta kapelā, sāksies nākamajā nedēļā. Atgādinām, ka Vatikāns mainīja noteikumus, atļaujot konklāvu sākt ātrāk, nevis pēc tradicionālajām 15 - 20 dienām kopš pāvesta vieta ir kļuvusi vakanta.

Jauna pāvesta ievēlēšanas process sākas pēc pāvests Benedikta XVI negaidītā paziņojuma pat atkāpšanos no amata. Pāvests 11. februārī paziņoja, ka mēneša beigās atkāpsies no amata, jo cienījamā vecuma dēļ vairs nespēj ar pilnu atdevi pildīt pāvesta pienākumus. 28. februārī Benedikts XVI devās prom no Vatikāna, kļūdams par pirmo pāvestu sešu gadsimtu laikā, kurš nav valdījis līdz savai nāves stundai.

Konklāvā piedalīsies 115 par 80 gadiem jaunāki kardināli, kuriem ir tiesības balsot par jauna pāvesta iecelšanu. Izskanējusī informācija liecina, ka Vatikāns jaunu pāvestu grib ievēlēt līdz Lieldienām.

Visu katoļu galvenā dvēseļu gana ievēlēšana notiks slēgtās telpās bez jebkādām komunikācijas iespējām ar ārpasauli. Balsošanas process ir ilgs un smagnējs - parasti četras reizes dienā kardināli dodas uz Siksta kapelu, kur notiek balsošana. Tā turpinās tik ilgi, kamēr ar 2/3 balsu tiek ievēlēts jaunais pāvests. Tradicionālās procedūras paredz, ka balsošana nenotiek ar roku pacelšanu, bet tās vietā katrs kardināls izvēlētā kandidāta vārdu uzraksta uz lapiņas un visu priekšā pie altāra to nolasa kopā ar garu latīņu frāzi. Kad visi kardināli to ir izdarījuši, balsis tiek saskaitītas un lapiņas sadedzinātas. Balsošana notiek sešas dienas nedēļā četras reizes dienā, svētdienu atvēlot lūgšanām. Process parasti ilgst vismaz pāris nedēļas, taču rekords ir trīs gadi.

Ja kārtējā balsošanā pāvests nav izvēlēts, lapiņas tiek sadedzinātas, tādējādi radot melnus dūmus, kas arī ārā esošajiem ļauj spriest par Siksta kapelā notiekošo. Kad jaunais pāvests ir ievēlēts un izvēlējies savu vārdu, krāsnī tiek sadedzinātas tīras lapiņas, radot baltus dūmus.

Jau vēstīts, ka Benedikts XVI 11. februārī paziņoja, ka mēneša beigās atkāpsies no amata, jo cienījamā vecuma dēļ vairs nespēj ar pilnu atdevi pildīt pāvesta pienākumus.

"Šī iemesla dēļ, un labi saprotot šī soļa nopietnību, ar pilnu brīvību es paziņoju, ka es atsakos no kalpošanas par Romas Bīskapu, svētā Pētera pēcteci, ko kardināli man uzticēja 2005. gada 19. aprīlī[..]," teikts pāvesta paziņojumā. Pāvests norāda, ka Svētais Krēsls būs vakants no 2013. gada 28. februāra astoņiem vakarā.

Pāvesta paziņojums bija pamatīgs pārsteigums, jo iepriekš nekādas baumas vai runas par iespējamo atkāpšanos nebija izskanējušas, turklāt viņš kļūs par pirmo Romas pāvestu sešu gadsimtu laikā, kurš atkāpies no amata, nevis valdījis līdz mūža beigām. Vatikānam nu bija jāizlemj, kā ekspāvestu godās un ko viņš valkās, jo, ņemot vērā ilgo laika periodu kopš iepriekšējās pāvesta atkāpšanās, ticības kalpiem nebija uzreiz skaidrs, kā būtu jārīkojas.

Nolemts, ka ekspāvests valkās "vienkārši baltu sutanu", bet viņa amata gredzens, atbilstoši Vatikāna tradīcijām, tiks iznīcināts. Viņš noliks malā sarkanos "zvejnieka apavus", kas ir pāvesta tērpa daļa, un valkās brūnus mokasīnus, ko pagājušajā gadā vizītes laikā Meksikā viņam uzdāvinājis kāds kurpnieks, skaidroja Vatikāns.  Benedikts XVI pēc atkāpšanās no amata saglabās goda titulu "Viņa Svētība" un būs "emeritētais pāvests".

Kādreizējo kardinālu, 1927. gadā dzimušo Jozefu Aloīzu Racingeru, par pāvestu ievēlējā 2005. gadā pēc Vatikāna vadītāja Jāņa Pāvila II nāves. Toreiz 78 gadu vecais Benedikts XVI kļuva par vienu no vēsturē vecākajiem ievēlētajiem pāvestiem.