Ziemeļkoreja otrdien piedraudējusi lauzt pamiera līgumu, kas izbeidza 1950. – 1953. gada Korejas karu, ja Dienvidkoreja un ASV turpinās pirmajā martā sāktās militārās mācības, vēsta aģentūra "Reuters".
"Mēs pilnībā anulēsim Korejas pamieru," Ziemeļkorejas ziņu aģentūra KCNA citēja Korejas Tautas armijas Augstākās pavēlniecības paziņojumu. "ASV un Dienvidkorejas marionešu kara mācības ir sistemātiska Korejas pamiera iznīcināšana," uzsvērts vēstījumā.
Abas Korejas pussalas valstis teorētiski ir kara stāvoklī, jo 1953. gadā karš beidzās ar pamieru, nevis miera līguma noslēgšanu. Phenjanas kareivīgais paziņojums izskanējis pēc tam, kad otrdien diplomāti vēstīja, ka ASV un Ķīna ir panākusi vienošanos par sankcijām pret Ziemeļkoreju, atbildot uz izolētās valsts februārī veikto kodolizmēģinājumu. Domājams, ka sankciju projektu drīzumā izskatīs ANO Drošības padomē.
Ziemeļkoreja otrdienas paziņojumā arī piedraudēja pārtraukt Phanmundžomas robežciemata, kur 1953. gadā noslēgts pamiers, tiešo militāro sakaru līniju ar Dienvidkoreju un ASV. Lai gan Ziemeļkoreja iespēju sazināties ar saviem ienaidniekiem gadu laikā ir izmantojusi vairākas reizes, nav zināms vai līnija kādreiz ir izmantota palielinātas spriedzes apstākļos, skaidro "Reuters".
Pirmajā martā sāktās militārās mācības "Foul Eagle" pulcē aptuveni 200 000 Dienvidkorejas un 10 000 ASV karavīru, paredzams, ka tās turpināsies līdz aprīļa beigām. Savukārt 11. martā sāksies paralēlas datorsimulācijas mācības "Key Resolve".
"Delfi" jau vēstīja, ka februārī Ziemeļkorejā notika trešais šīs valsts kodolizmēģinājums. Phenjana apgalvo, ka tajā veiksmīgi izmēģināta mazāka, bet daudz jaudīgāka ierīce. Ziemeļkoreju nekavējoties nosodīja ANO Drošības padome. Rietumu speciālisti fiksēja, ka sprādziens bijis divreiz spēcīgāks par 2009. gadā notikušo izmēģinājumu. Phenjana apgalvoja, ka kodolizmēģinājumu bijusi spiesta veikt, lai aizsargātos pret "naidīgo" ASV.
Otrdien diplomātiskie avoti ziņoja, ka ASV un Ķīna ir panākusi vienošanos par sankcijām pret Phenjanu, atbildot uz tās kodolizmēģinājumu. ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles Ķīnas piekrišana ir būtiski nepieciešama, lai starptautiskā organizācijas varētu pieņemt rezolūciju par sankciju pastiprināšanu. ANO ir aizliegusi Ziemeļkorejai kodol un ballistisko tehnoloģiju izmēģinājumus jau kopš tās pirmajiem kodoltestiem 2006. un 2009. gadā.
Novērotāji ir nobažījušies, ka Ziemeļkoreja cenšas radīt pietiekami mazu kodolierīci, ko varētu izmantot par kaujas galviņu starpkontinentālajām raķetēm. Dienvidkoreja iepriekš norādīja, ka Phenjanas decembrī palaistā raķete ir spējīga sasniegt ASV.
Phenjana pēdējā laikā ir pastiprinājusi savu kareivīgo retoriku, solot atriebties nelabvēļiem un apgalvojot, ka kodolizmēģinājumu ir bijusi spiesta veikt ASV naidīgās attieksmes dēļ. Daudzi analītiķi gan apšauba Ziemeļkorejas propagandas slavētās armijas, kuras priekšā savā laikā "ceļos noslīguši ASV iekarotāji" patiesās spējas. Vairums militāro novērtējumu prognozē, ka Ziemeļi zaudētu jebkuru karu pret ASV atbalstītajiem Korejas pussalas Dienvidiem, tāpēc Phenjana neriskētu ar nozīmīga konflikta izraisīšanu.
Saskaņā ar 2010. gada datiem Ziemeļkorejas armijā, kas ir ceturtā lielākā pasaulē, ir 1,1 miljons aktīvā personāla, bet rezervistu skaits sasniedz 8,2 miljonus - pirmā vieta pasaulē, informē laikraksts "The Telegraph".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
