Kā skaidro izdevums, protestus izraisījušo būvdarbu mērķis nemaz nav sagatavot vietu luksusa dzīvojamās mājas celtniecībai, bet gan gājēju tilta izbūvei.
Iecere atjaunot kara pēdējās dienās iznīcināto gājēju tiltu izskanēja jau neilgi pēc Vācijas atkalapvienošanās.
2008.gadā klajā nāca alternatīva iecere, kuras mērķis bija apturēt celtniecību Berlīnes mūra austrumpuses galerijas apkaimē, tomēr arī tā paredzēja atjaunot gājēju tiltu un nojaukt 22 metrus garu Berlīnes mūra posmu. Šī iecere tolaik netika kritizēta.
Taču arī iepriekš bija iebildumi pret jaunas ēkas būvniecību šajā rajonā, kas, pēc aktīvistu teiktā, uzskatāma par 2008.gadā notikušā referenduma pārkāpumu.
Luksusa dzīvokļu ēkas būvniecībai nepieciešams, lai mūrī jau esošā atstarpe starp fragmentiem tiktu palielināta no pašreizējiem 7,8 metriem līdz 12,8 metriem. Šie darbi vēl nav sākušies.
LETA jau ziņoja, ka demonstrācijas pie 1,3 kilometrus garā mūra posma sākās piektdien, kad tika aizvests pirmais panelis. Svētdien protesta mītiņš pulcēja jau aptuveni 6000 cilvēku, bet pirmdien demonstrantu skaits bija mērāms vairs tikai ap simtu.
Tikmēr nekustamo īpašumu uzņēmuma "Living Bauhaus" vadītājs Maiks Ūve Hinkels solījis, ka mūra nojaukšana ir apturēta vismaz līdz 18.martam, kad paredzēta tikšanās ar vietējām amatpersonām un citām iesaistītajām pusēm.
1,3 kilometrus garo mūra posmu 1990.gadā mākslinieki apgleznoja, radot tā saukto pieminekli mieram. Tas ir arī iecienīts tūristu apskates objekts Berlīnē.
Zeme, uz kuras paredzēts izbūvēt luksusa daudzdzīvokļu ēku, investoram tika pārdota 90.gadu sākumā, bet iecere celt uz tās ēku tapa dažus gadus vēlāk.
Reaģējot uz sabiedrības iebildumiem, Berlīnes varasiestādes centās piedāvāt investoram citu vietu būvniecībai, taču Berlīnes finanšu ministrs Ulrihs Nusbaums pret to iebilda, norādot, ka tas nav "visas pilsētas interesēs".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!